.Džeina Ostina. PRĀTA APSVĒRUMI.
Kurš cilvēks, dodoties ceļojumā, ņem līdzi grāmatu?*
Kurš cilvēks, braucot sabiedriskajā transportā, lasa grāmatu?
Kurš cilvēks, braucot uz kāzām, ņem līdzi grāmatu?*
I do.

Protams, nebija manas kāzas, tāpēc varēju palasīt. Palasīt un izlasīt. Un nevis tāpēc, ka kāzas būtu bijušas ļoti garlaicīgas, bet tāpēc, ka grāmata bija ļoti piesaistoša. Atļaušos pat lietot vārdu - intriģējoša.

Ostina raksta par 27 gadus vecu [jaunu] sievieti no dižciltīgas ģimenes. Enna Eliota savā ģimenē ir kā neredzamais cilvēks - viņa tiek ignorēta, labi, ja vispār tiek pamanīta. Tēva acīs viņas lielākais trūkums ir skaistuma deficīts, vecākā māsa ir pārņemta ar sevi, bet otrā māsa ir precējusies un dzīvo citur. Piebildīšu - pilnīga idiote tā precētā.

19 gadu vecumā Enna bija gandrīz saderinājusies ar puisi. Ar Ventvortu uzvārdā. Tēva acīs nozīmīgākās lietas, vērtējot cilvēku ir skaistums un dižciltīga izcelsme. Ventvortam nebija ne viena, ne otra, un, piebiedrojoties dažiem uzticamiem ģimenes draugiem, Enna tika pierunāta Ventvortam iedot kurvīti.
Pēc astoņiem gadiem viņi satiekas. Bet viss ir kļuvis pilnīgi citāds...

Sākumā stāsts šķiet pārmēru saspiests - viss notiek pārāk ātri, gribas pakavēties pie kāda notikuma, pie apstākļiem, bet...nē. Kad grāmatu izlasi, saproti, ka viss ir tieši tā, kā vajag.


* ne tikai paņem līdzi, bet arī lasa