.Dan Brown. The Da Vinci Code.
Grāmatu vēl neesmu pabeigusi lasīt - palikušas nieka 30 lpp., bet izdomāju, ka - ja nu gadījumā grāmatas beigas sabojās visu iespaidu par to...varbūt labāk jau tagad pateikt, ko un kā es domāju.

Grāmata, tātad, vēsta par The Priory Of Sion, kas glabā katoļu baznīcas noslēpumu par Jēzu Kristu - ka Jēzus nemaz nav Jēzus, Marija Magdalēna bija viņa sieva, viņiem bija meita, bet The Holy Grail nemaz nebija kauss, bet gan pati Marija Magdalēna, kas iemiesoja sevī visus pierādījumus tam, ka Jēzus nemaz nebija Dieva dēls. Protams, baznīcas pastāvēšanai tas ir liels drauds, un ja vēl iesaistās cilvēki, kas personīgi iesaistīti šī The Grail atrašanā...Vienvārdsakot, intrigu netrūkst.

Labs autors ir tāds, kurš prot uzburt citu pasauli. Daudzi runā par to, cik daudz kas Da Vinči kodā neatbilst patiesībai, ir neīsts, et cetera, et cetera...Es teikšu tā: what-so-ever? Kāda atšķirība, kas tur ir un kas nav patiess? Cilvēki taču tāpat iedalās tajos, kas tic Dievam un tajos, kas netic. Un tā tam būs būt. Var teikt, ka tās ir pilnīgas muļķības, kas tur stāstītas. Var teikt, ka ir gan taisnība [ja nu baznīca tiešām visas cilvēces domāšanu iespaidojusi tiktāl?]. Bet es turpinu jautāt: what-so-ever?
Vienkārši jāizbauda interesanti piedzīvojumi, kuros misters Langdons un mademoiselle Neveau iekuļas. Intrigas uz katra stūra un nezūdoša interese visas grāmatas garumā [i think, visas].