dzeina:
Vienā brīdī attopies - vasara ir klāt. Un tāpēc ir jāmeklē vietas, kur pavakariņot zem skaidrām debesīm, ārpus telpām, turklāt, ņemot vērā krusas pēdējā laikā arvien pieaugošo koeficientu saulaino dienu bilancē - tomēr zem jumtiņa. Lielākā daļa Rīgas krogu un restorānu, iestājoties pašam siltākajam gadalaikam, kaut kā pamanās savu iespēju robežās atvērt terases - par ko liels paldies. Taču, būsim reālisti - ja piektdienas vakarā vai sestdienas pēcpusdienā ļoti gribas pasēdēt ārā, paēst un iemalkot kādu dzērienu, konkurence ir liela.

Par Ecocatering biju dzirdējusi gana daudz, arī garšojusi visādus ievērības vērtus našķus viņu izbraukumu virtuvēs Kalnciema ielas tirdziņā un Berga bazāra Bazārā. Lasījusi visu ko par jauno, ambiciozo "šefu" Rihardu Frīdenbergu Kalniņu. Un no draugiem un paziņām saklausījusies par Ecocatering pusdienu vietu Matīsa ielas plašajā pagalmā, tieši pretī Vidzemes tirgum kā ko tādu, ko neapmeklēt būtu vienkārši noziegums. Vārdā Telpa. Tomēr bija jāpienāk īstajam brīdim, lai nolemtu - tieši tā būs mūsu izvēle sestdienas nesteidzīgām "pēcpusdieniņām" (pēc n-to svītrojumu izdarīšanas paši-zināt-kā biļetenos, vēlīnas pastaigas pa Rīgas piekarsētajām ielām un arvien pieaugošas vēlmes atkrist kaut kur ēnā un iedzert ko spirdzinošu).

Lasīt tālāk.

dzeina:
Par itāļu virtuves trūkumu Rīgā it kā nevar sūdzēties - joprojām pat ļoti dzīvelīgs ir šī tipa restorānu vietējais flagmanis Da Sergio (kādu laiku nav būts, taču pieļauju, ka joprojām tur viss ir ļoti garšīgi, tuvākajā laikā būs jāpārliecinās), Klusajā centrā "itāļi" uzglūn vai no katra stūra, un kur nu vēl Vidusjūras virtuves inkorporācija lielas daļas restorānu regulārajā piedāvājumā.

Lasīt tālāk

dzeina:
Vispār jocīgi ar to tradicionālo britu virtuvi. Ilgāku laika posmu patērējot, tā var sākt kļūt kaitinoša, taču tajā pašā laikā saprātīgos daudzumos tā ir ļoti mājīga, vienkārša un pavisam noteikti - latvietim saprotama. Lai arī pavisam nesen dažas dienas pavadījām Londonā un pārmaiņas pēc "nešļūcām pa kreisi" uz visādām indiešu vai taizemiešu ēstuvēm, tā vietā spītīgi ieturoties kārtīgos angļu pabos (visi fish'n'chips, bangers and mash, sendviči etc), kā rezultātā kādu laiku to visu it kā nevajadzētu gribēties, tomēr gastronomiskās alkas ir tāds grūti prognozējams pasākums. Līdz ar to, kad 1.maijā bija jāsaprot, kur var pasēdēt saulainā terasē, pie viena droši novietojot velosipēdus, pēc neliela riņķīša izmešanas izvēlējāmies Queens Pub, to, kas Antonijas ielā 9.

Lasīt tālāk.

dzeina:
No sākuma bija neliels veikaliņš, kurā tirgoja alu. Nenoliedzami, ļoti labu alu. No Valmiermuižas. Pamazām veikaliņš sāka paplašināties - līdz ar visādām tepat, Latvijā tapušām ēdmaņām plauktos parādījās arī tējas, dažādi vaska nieki, skaistuma lietiņas, pirtsslotas un kas tik vēl ne. Vēlāk, gluži neuzkrītoši pa vienam vien ieradās galdiņi - ielavījās viens, otrs, vasarā pa pārītim iekārtojās arī ārā, Briāna pasāžā. Tieši blakus Fontaine Deli Snack Rīgas franšīzei. Galdu kļuva arvien vairāk, vaska sveču - mazāk. Nu jau veiksmīgi aizvadītajā ziemā Valmiermuižas alus pārstāvniecība Rīgā ir piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas un no pašu darītā alus un citu labu lietu tirgotavas kļuvusi par vērā ņemamu krodziņu, kas piedāvā pārbaudītu Latvijas garšu un kvalitāti. Turklāt jāatzīmē - par visnotaļ demokrātiskām cenām.

Lasīt tālāk.

dzeina:
Smejiet, smejiet par šērošanu un laikošanu © - reizēm sausais atlikums no pāris peles klikšķiem (kas, nenoliedzami, mēdz nokaitināt draugus, paziņas un vienkārši sekotājus) ir visnotaļ garšīgs. Gluži negaidot jau pirms laba laika tiku pie sarkanas aploksnes no Baltic Taste (kam vērts pievērst uzmanību arī ārpus visādām loterijām), kur iekšā bija dāvanu karte divām personām restorānā/ grilbārā "Alibi". Jūs par tādu esat dzirdējuši? Es nebiju. Taču tagad šis zināšanu caurums ir aizlāpīts un droši varu ieteikt šo vietu visiem apsvilinātas gaļas cienītājiem.

Vairāk lasīt šeit.

dzeina:
To, ka šefpavārs Henrihs Erhards (HE's Vīna studijas restorāns, Cotton, ex-Botanica Cafe) marta sākumā atvēris jaunu ēstuvi pašā centrā, pa ausu galam biju dzirdējusi, par ko nopriecājos, jo, atzīšu, man joprojām ļoti pietrūkst Botānikas. Tā, ka ļoti, ļoti. Protams, būtu nejēdzīgi gaidīt no jaunā Bistro Priedaine konceptu, kas savulaik man īsti nezināmu iemeslu dēļ nav izdzīvojis skarbajā Klusā centra restorānu konkurencē, līdz ar to tiešām ar interesi gāju raudzīties, ko gan piedāvā Strēlnieku ielas jaunais iemītnieks.

Vairāk lasīt šeit.

duuduupiipii:
Ar draudzenēm aizgājām vīnu iedzert. Gruzijas. Strēlnieku 9, Rīgā. Akhasheni 2008. Nedaudz saldens sarkanais vīns. Man likās nedaudz ūdeņains, bet varbūt vnk sen nebiju dzērusi vīnu. Sieri gan bija garšīgi, it sevišķi tas biezpienīgais-sāļais. Nosaukumus gan neatceros. Interjerā gribējās kaut ko vairāk, bet cik nopratu, tas vairāk ir veikals nekā dzertuve. www.gruzijasvini.lv

dzeina:
Brīdī, kad bija jāizvēlas vieta pasēdēšanai ar draugiem ar uzstādījumu "alus" un labas vakariņas, nedaudz apjuku. Pirmais, kas nāca prātā, protams, bija "Pie Kristapa kunga", beļģi "Bon Vivant", nedaudz novārtā pamestā "Lidojošā varde", taču alkas pēc kaut kā jauna, nezināma, bija tik lielas, ka nosvērāmies par labu paziņu ieteiktajam "Steaks&Beer" (Aldaru 11). Kopumā - ēst ir garšīgi, alus izvēle ir maza, vietas arī ļoti maz - vismaz pirmajā stāvā, jo mūsu četru cilvēku kompānija nebija arguments ieslēgt gaismu vienu līmeni augstāk. Turklāt, ņemiet vērā - tas ir sporta bārs, kas nozīmē, ka pie bāra letes bariņš vīriešu pašos spēka gados fanos par futbolu, hokeju vai vēl kaut ko citu, visādi skaļi uzvedīsies un arī citādi uzturēs visnotaļ skaņu pārpilnu atmosfēru.

Vairāk lasīt šeit.

wowow:
http://klab.lv/users/mazeltov/1836427.html

wowow:
http://klab.lv/users/mazeltov/1846130.html

wowow:
http://klab.lv/users/mazeltov/1852450.html

wowow:
http://klab.lv/users/unpy/591088.html

zhagata:
Sveiki! Varbūt varat ieteikt kādu mājīgu krodziņu Rīgā, kur ir iespēja sasēsties ap 10 cilvēkiem pie viena galda, un ir lēts alus? Pīpēšanas opcija būtu kā labs bonuss.

wowow:
dzeina ieteiktais Del Popolo ir mans šīsvasaras vislabākais atklājums un dala manu Vecrīgas favorītu sarakstu ar Neiburgu.

Jāņa iela Jāņa baznīcas mugurpusē ir viena no tām, kur daudzi no rīdziniekiem nemaz nav bijuši, vismaz es uz tās biju pirmoreiz, lai gan tajā rajonā savulaik bieži tika staigāts. Del Popolo kopā ar Olive Bar ir divi iestādījumi ar mazliet atšķirīgām ēdienkartēm un kopīgu virtuvi. Ļoti forša apkalpošana, apkalpo džeki un dara to gluži kā kādā labā Itālijas restorānā - ar attieksmi. Mums ļoti patika.

Ēdienkartē plašs pašgatavotu pastu un picu piedāvājums, cenas saprātīgas, jo īpaši priekš Vecrīgas. Ēdām mīdijas asajā mērcē - ļoti labas, pastas (ar vistu un lasi) bija superīgas, izmēģinājām arī limončello desertu - gards, stiprs un salds. Labi itāļu vīni, viss bija forši. Nāksim vēl.

wowow:
Uz šejieni jānāk, ja gribas tā pa dārgo un smalko un ja esat bez bērniem.

Būs garšīgi. Ēdienkarte ir interesanta un vismaz pēc rakstītā, komponenti nāk no konkrētām Latvijas saimniecībām. Uz pieaugušu cilvēku jārēķina 18-25 ls (pamatēdiens + priekšēdiens vai deserts un glāze vīna). Brieža gaļa ar biezeni (Ls 15) bija ļoti laba. Jaunlopa steiks (Ls 13) bija mazliet pasīksts.

Milzīgs mīnuss - nav bērnu ēdienkartes, nav arī īstas gatavības izdomāt, ko īsti mazajiem apmeklētājiem piedāvāt. Kartupeļu biezenis kā vienīgais variants (Ls 3). Saldējuma koteilis (Ls 3,50) bija ar svaigu ābolu sulu un samērā maz saldējums (drīzāk garšoja pēc piena kokteiļa ar ābolu sulu).

turists_:
tā kā pats neesmu bijis Rīgā teju simts gadus, tad vēršos pie jums, tautieši, prasot padomu, kur Rīgā būtu laba vieta, kur paēst vakariņas/padzert? plānots vest ārzemnieku, kuram interesē vietējā virtuve (tāpēc visādi itālieši/indieši/madridieši utt. atkrīt). Saguglēju "Alus ordeni" un "Tavernu". Varbūt kādam ir pieredze ar šīm ēstuvēm? Neesam izlutināti - galvenais, lai pieklājīga apkalpošana un svaiga pārtika.

Attiecībā uz iedzeršanu - Orange Bar vēl vispār pastāv? Un I love you? nav ne jausmas, manos laikos tās bija trendīgākās vietas :D

pzrk:
Bruņinieku ielas galā, apm. Bruņinieku 153, ir Latvijas Gāzes ēdnīca, kas pieejama arī citiem, ne tikai LG darbiniekiem (no 12 līdz 13 priekšroka apkalpošanā gan esot LG darbiniekiem).
Demokrātiskas cenas, laipna apkalpošana un diezgan garšīgi — vārdsakot, virs vidējā stereotipiskās ēdnīcas līmeņa.

Frikadeļu zupa ar maizi ap 0,55 (tāda neliela bļodiņa), vārīti kartupeļi ar gulašu un kāpostu salātiem 1,45 (normāla izmēra porcija), glāze kefīra 0,25, saldais ēdiens, kura saturu gan nespēju detektēt (laikam rīsu saldais ar zemenēm), — 0,55; kopā samaksāju 2,80 Ls un esmu ļoti labi paēdis.

Interjers patīkams, telpas plašas. Neesmu gan bijis pusdienlaikā, kad droši vien ir vairāk cilvēku, bet ap 14-15 rindas gandrīz nav.

Darba laiks no 7.30 līdz 16 tikai darbadienās, var piebraukt ar automašīnu — pa Vagonu ielu līdz Bruņinieku ielai un tad pa kreisi ap 150 m.

mazeltov:
Pēc kino apmeklējuma radās mūžīgais sāpīgais jautājums - kur paēst Vecrīgā, lai nebūtu dārgi, nebūtu balto galdautu (jo skeitšūzi un hūdijs tomēr neiet ar to kopā), nebūtu tūristu. Izlēmām iet tur, kur nekad nebijām bijuši.
Nebijām bijuši "Ķiploku krogā", kas atrodas kādā šķērsielā pie Saeimas nama, jo gribējām kaut ko tādu vairāk latviski smagu un treknu. Tātad, interjers: grūti savienot nesavienojamo - akmens grīdas un veclaicīga nama velves ar kaut kādām celoluzoīdām salvetēm uz galda. Kaut kas pietrūkst, lai būtu mājīgi. Pasūtījām alu (Bauskas, Užavas) un uzkodās šampinjonus ar ķiplokiem - šitie nebija garšīgi; pamatēdiens - cūku ribiņas (bija ok, bet pārāk daudz speķa klāt, pat priekš ribiņām) un vistas fileja ar rīsiem un mērci. Bija jau diezgan garšīgi, bet ne kaut kā īpaši vai restorānīgi, tāpēc kopējais rēķins likās par lielu (18 ar kaut ko Ls (3 ali, uzkoda, 2 pamatēdieni)). Foršais bija tas, ka pēc ēšanas atnes glāzē ieliktu pētersīļu saišķīti, ko var pagrauzt, kamēr rēķins jāgaida.

mazeltov:
Pie 2. tramvaja pieturas "Āgenskalna tirgus" atrodas foršs restorāns "Vīnoga".
Labās lietas: silti un mājīgi, laba ventilācija; ēdieni sātīgi un garšīgi (piemēram, iesaku jēra gaļas podiņu), vislielākā izvēle zivju ēdienos un ļoti labas cenas vīnam, ja ņem pudeli (sākot ar 5,50 par gana normālu sauso franču vīnu); ļoti forši ir tas, ka piedāvā tikko ceptas, siltas un kraukšķīgas maizītes ar sviestu ar zaļumiem. Šobrīd 10% atlaide ēdieniem.
Ne tik labās lietas: ēdieni ir padārgi, vidēji 6-7 Ls par pamatēdienu, bet labās vīna cenas to kompensē; nekas traks, bet - tas, kurš prasa rēķinu, tam tas arī jānes, šajā gadījumā viesmīle tā nedarīja; nav fona mūzikas un var pārāk labi dzirdēt, ko runā pie citiem galdiņiem (un citi var dzirdēt mūsu sarunas).

wowow:
Tieši pie Liepājas ielas pārbrauktuves atrodas kaukāza virtuves iestādījums ar savādo nosaukumu Zaļais dārzs. Zaļš tur arī ir, taču visnotaļ privātām pārrunām iekārtotais iestādījums (atsevišķas mājiņas ar galdiem tajās) drīzāk vedina domāt, ka krogs ir kāda mafijas bosa hobijs, kas apvieno patīkamo (laba un garšīga paēšana) ar lietderīgo (privātas sarunas, kuras svešām ausīm nebūtu jādzird).

Ēdiens ir lielisks un Āgenskalna publikai ir vēl viena vieta, kur garšīgi paēst. Varu jo silti ieteikt visa veida ļuļakebabus (izmērs jūs patiešām pārsteigs), ļoti labas zupas, šašliki, pašu taisītaās mērces. Jāatceras gan paprasīt piedevas jo gaļas ēdienā bez pašas gaļas, lavaša un dārzeņiem nekā cita nav. Rēķins būs samērīgs - ēdiens ir 4-7 latu robežās (bet porcijas nudien kā tuncīgiem mafijas krustēviem piemērotas) bet ar rēķinu tiek veiktas sarežģītas matemātiskas darbības- sākumā pieskaitīti 10% pēc tam iedota atlaide par 15%. Neko īsti saprast nevar bet pusīte harčo zupas + 3 gaļas ēdieni + kartupeļu pankūkas + 1 alus, 2 minerālīši, kvass + saldējums kopā maksāja 23 latus.

Par mīnusiem: izlejamais alus tikai Lāčplēša un budvaizers- pudelēs gan var dabūt arī tīri labu čehu alu par ne tik labu cenu. Otrs mīnus- pārāk skaļais Mix FM rādiopavadījums kas īpaši nokauj paskaļināto reklāmas paužu laikā.

Bērni varēs izklaidēties miniatūrā rotaļlaukumā un barot kaķus, kas piestūrē līdzko ir atnests ēdiens.