redz:
text

dzeina:
Ar "Trusi" mēs iepazināmies pamazām un uzmanīgi. Pirmo reizi tur ieskrēju uz limonādes glāzi kopā ar draudzenēm. Otro - uz limonādi un kūkas gabalu. Trešajā reizē bija īstais laiks svētdienas pusdienām. Un pēc trešās reizes varu droši teikt, ka tur var iet un garšīgi paēst. Neslēpšu, lielā mērā "Trusis"manā redzeslokā nonāca lielā mērā pateicoties tam, ka tur darboties sāka viena no labām paziņām, bet pieņemsim, ka interešu konflikta nav. Un kāpēc gan lai būtu, ja arī bez "draugu būšanas" tā ir vieta, kur ieteiktu aiziet pusdienās visiem DzirnavuXValdemāra tuvumā strādājošiem un dzīvojošiem.

...Lasīt tālāk...

wowow:
Pirmkārt - ja braucat pa Ventspils šoseju, iebrauciet Strazdes "Serpentīnā". Nespoilošu, bet tiešām, nenožēlosiet. Mūsdienu Latvijas garša, Rīgas "augstās" virtuves un Latvijas "parastā" ceļmalas kroga skaistais un gudrais bērns. Kaut kā tā.

Bet ja esat uz Liepājas šosejas, ir vērts piestāt Skrundā. Ļoti gaumīgi restaurētajā (faktiski no jauna uzceltajā) Skrundas muižā ir gana glauns restorāns, kas pēc visiem parametriem daudz tuvāks ir smalkai Rīgas vietai nekā ceļa malai. Ja būsiet darbadienā, viesmīlei var uzprasīt izrādīt muižu. Smalka (īsa) ēdienkarte - 4 priekšēdieni, 2 zupas, 4 galvenie (2 zivis, 2 gaļas) un 4 deserti. Cenas kā Rīgā, vienai personai un diviem ēdieniem (bez dzeramajiem) jāierēķina 10-15Ls. Pa starpu, iespējams, atnesīs šefa komplimentu. Garšīgi. Apkalpošana, it kā smalka, bet kā jau laukos mazliet pieklibo - baltvīna pudeli, visticamāk, ieliks ledus spainītī, taču tā nebūs iepriekš atdzesēta. Maizi, ļoti iespējams neatnesīs, ja nepaprasītiet. Zivij neatnesīs zivju nazi. Tādam Serpentīnam, kas ne uz ko nepretendē, būs viegli to piedot. Skrundas muižas (cenu) līmenim - mazliet grūtāk. Taču kopumā - ir forši, ka kaut kas labs ir atrodams ne tikai lielpilsētās bet arī pa ceļam.

Bet iebrauciet Serpentīnā, ja? Gribas lai šī vieta dzīvo "ilgi un laimīgi".

dzeina:
"Melnais kaķis" vairs nav tas pats "Melnais kaķis", kas pirms gadiem desmit. Vairs nav džinkstošo un mirgojošo spēļu automātu, biljarda galdu, viegli zilgana dūmaka pāri ļaužu pūļiem un neprātīgi disko ritmi. Spēļu ellīte palikusi pagātnē - tagad "Melnais kaķis" ir "Mājas restorāns", piepičkāts ar nacionālromantisma rakstiem, zvēru un putnu izbāzeņiem, kā arī ēdienkarti tieši tajā garā, kādu pirmajā brīdī iedomājamies "latviešu virtuvi".

... Lasīt tālāk...

dzeina:
Pirms pāris dienām plašākai sabiedrībai tika prezentēts Latvijas restorānu Top 50 (starp citu, ko jūs domājat par šo sarakstu?), par metodoloģiju, ja nav slinkums, var arī pastrīdēties, par rezultātiem arī, taču viens fakts ir neapstrīdams - retajam zināmais International S.V. nepilnu gadu kopš atvēršanas ir iekļuvis godājamā 11.vietā, apsteidzot tādus grandus kā, piemēram, Neiburgs vai Fabrikas restorāns.

Lasīt vairāk.

dzeina:
Mācieties no manām kļūdām, ne savējām - ja garastāvoklis ir neglābjami draņķīgs, nekādā gadījumā nedrīkst iet un meklēt jaunus krogus. Pirms pāris gadiem tieši tā sabojāju visu priekšstatu par jauko čehu krodziņu Sveiks, Šveik! - aizgāju nīgra, nekas nepatika, mūzika par skaļu, alus dvinga par stipru, virtuve pārāk kaitinoša... Nekas no tā visa nav taisnība. Tieši pirms Jāņiem izdomājām, ka dosim "Šveikam" vēl vienu iespēju, kas bija ļoti prātīga doma - alus izvēle gana korekta, ēdienkarte iepriecinoša un uzjautrinoša vienlaicīgi, turklāt terase uz Stabu ielas ir pietiekoši kolorīts risinājums.

Lasīt tālāk.

dzeina:
Vienā brīdī attopies - vasara ir klāt. Un tāpēc ir jāmeklē vietas, kur pavakariņot zem skaidrām debesīm, ārpus telpām, turklāt, ņemot vērā krusas pēdējā laikā arvien pieaugošo koeficientu saulaino dienu bilancē - tomēr zem jumtiņa. Lielākā daļa Rīgas krogu un restorānu, iestājoties pašam siltākajam gadalaikam, kaut kā pamanās savu iespēju robežās atvērt terases - par ko liels paldies. Taču, būsim reālisti - ja piektdienas vakarā vai sestdienas pēcpusdienā ļoti gribas pasēdēt ārā, paēst un iemalkot kādu dzērienu, konkurence ir liela.

Par Ecocatering biju dzirdējusi gana daudz, arī garšojusi visādus ievērības vērtus našķus viņu izbraukumu virtuvēs Kalnciema ielas tirdziņā un Berga bazāra Bazārā. Lasījusi visu ko par jauno, ambiciozo "šefu" Rihardu Frīdenbergu Kalniņu. Un no draugiem un paziņām saklausījusies par Ecocatering pusdienu vietu Matīsa ielas plašajā pagalmā, tieši pretī Vidzemes tirgum kā ko tādu, ko neapmeklēt būtu vienkārši noziegums. Vārdā Telpa. Tomēr bija jāpienāk īstajam brīdim, lai nolemtu - tieši tā būs mūsu izvēle sestdienas nesteidzīgām "pēcpusdieniņām" (pēc n-to svītrojumu izdarīšanas paši-zināt-kā biļetenos, vēlīnas pastaigas pa Rīgas piekarsētajām ielām un arvien pieaugošas vēlmes atkrist kaut kur ēnā un iedzert ko spirdzinošu).

Lasīt tālāk.

dzeina:
Par itāļu virtuves trūkumu Rīgā it kā nevar sūdzēties - joprojām pat ļoti dzīvelīgs ir šī tipa restorānu vietējais flagmanis Da Sergio (kādu laiku nav būts, taču pieļauju, ka joprojām tur viss ir ļoti garšīgi, tuvākajā laikā būs jāpārliecinās), Klusajā centrā "itāļi" uzglūn vai no katra stūra, un kur nu vēl Vidusjūras virtuves inkorporācija lielas daļas restorānu regulārajā piedāvājumā.

Lasīt tālāk

dzeina:
Vispār jocīgi ar to tradicionālo britu virtuvi. Ilgāku laika posmu patērējot, tā var sākt kļūt kaitinoša, taču tajā pašā laikā saprātīgos daudzumos tā ir ļoti mājīga, vienkārša un pavisam noteikti - latvietim saprotama. Lai arī pavisam nesen dažas dienas pavadījām Londonā un pārmaiņas pēc "nešļūcām pa kreisi" uz visādām indiešu vai taizemiešu ēstuvēm, tā vietā spītīgi ieturoties kārtīgos angļu pabos (visi fish'n'chips, bangers and mash, sendviči etc), kā rezultātā kādu laiku to visu it kā nevajadzētu gribēties, tomēr gastronomiskās alkas ir tāds grūti prognozējams pasākums. Līdz ar to, kad 1.maijā bija jāsaprot, kur var pasēdēt saulainā terasē, pie viena droši novietojot velosipēdus, pēc neliela riņķīša izmešanas izvēlējāmies Queens Pub, to, kas Antonijas ielā 9.

Lasīt tālāk.

dzeina:
No sākuma bija neliels veikaliņš, kurā tirgoja alu. Nenoliedzami, ļoti labu alu. No Valmiermuižas. Pamazām veikaliņš sāka paplašināties - līdz ar visādām tepat, Latvijā tapušām ēdmaņām plauktos parādījās arī tējas, dažādi vaska nieki, skaistuma lietiņas, pirtsslotas un kas tik vēl ne. Vēlāk, gluži neuzkrītoši pa vienam vien ieradās galdiņi - ielavījās viens, otrs, vasarā pa pārītim iekārtojās arī ārā, Briāna pasāžā. Tieši blakus Fontaine Deli Snack Rīgas franšīzei. Galdu kļuva arvien vairāk, vaska sveču - mazāk. Nu jau veiksmīgi aizvadītajā ziemā Valmiermuižas alus pārstāvniecība Rīgā ir piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas un no pašu darītā alus un citu labu lietu tirgotavas kļuvusi par vērā ņemamu krodziņu, kas piedāvā pārbaudītu Latvijas garšu un kvalitāti. Turklāt jāatzīmē - par visnotaļ demokrātiskām cenām.

Lasīt tālāk.

dzeina:
Smejiet, smejiet par šērošanu un laikošanu © - reizēm sausais atlikums no pāris peles klikšķiem (kas, nenoliedzami, mēdz nokaitināt draugus, paziņas un vienkārši sekotājus) ir visnotaļ garšīgs. Gluži negaidot jau pirms laba laika tiku pie sarkanas aploksnes no Baltic Taste (kam vērts pievērst uzmanību arī ārpus visādām loterijām), kur iekšā bija dāvanu karte divām personām restorānā/ grilbārā "Alibi". Jūs par tādu esat dzirdējuši? Es nebiju. Taču tagad šis zināšanu caurums ir aizlāpīts un droši varu ieteikt šo vietu visiem apsvilinātas gaļas cienītājiem.

Vairāk lasīt šeit.

dzeina:
To, ka šefpavārs Henrihs Erhards (HE's Vīna studijas restorāns, Cotton, ex-Botanica Cafe) marta sākumā atvēris jaunu ēstuvi pašā centrā, pa ausu galam biju dzirdējusi, par ko nopriecājos, jo, atzīšu, man joprojām ļoti pietrūkst Botānikas. Tā, ka ļoti, ļoti. Protams, būtu nejēdzīgi gaidīt no jaunā Bistro Priedaine konceptu, kas savulaik man īsti nezināmu iemeslu dēļ nav izdzīvojis skarbajā Klusā centra restorānu konkurencē, līdz ar to tiešām ar interesi gāju raudzīties, ko gan piedāvā Strēlnieku ielas jaunais iemītnieks.

Vairāk lasīt šeit.

duuduupiipii:
Ar draudzenēm aizgājām vīnu iedzert. Gruzijas. Strēlnieku 9, Rīgā. Akhasheni 2008. Nedaudz saldens sarkanais vīns. Man likās nedaudz ūdeņains, bet varbūt vnk sen nebiju dzērusi vīnu. Sieri gan bija garšīgi, it sevišķi tas biezpienīgais-sāļais. Nosaukumus gan neatceros. Interjerā gribējās kaut ko vairāk, bet cik nopratu, tas vairāk ir veikals nekā dzertuve. www.gruzijasvini.lv

dzeina:
Brīdī, kad bija jāizvēlas vieta pasēdēšanai ar draugiem ar uzstādījumu "alus" un labas vakariņas, nedaudz apjuku. Pirmais, kas nāca prātā, protams, bija "Pie Kristapa kunga", beļģi "Bon Vivant", nedaudz novārtā pamestā "Lidojošā varde", taču alkas pēc kaut kā jauna, nezināma, bija tik lielas, ka nosvērāmies par labu paziņu ieteiktajam "Steaks&Beer" (Aldaru 11). Kopumā - ēst ir garšīgi, alus izvēle ir maza, vietas arī ļoti maz - vismaz pirmajā stāvā, jo mūsu četru cilvēku kompānija nebija arguments ieslēgt gaismu vienu līmeni augstāk. Turklāt, ņemiet vērā - tas ir sporta bārs, kas nozīmē, ka pie bāra letes bariņš vīriešu pašos spēka gados fanos par futbolu, hokeju vai vēl kaut ko citu, visādi skaļi uzvedīsies un arī citādi uzturēs visnotaļ skaņu pārpilnu atmosfēru.

Vairāk lasīt šeit.

wowow:
http://klab.lv/users/mazeltov/1836427.html

wowow:
http://klab.lv/users/mazeltov/1846130.html

wowow:
http://klab.lv/users/mazeltov/1852450.html

wowow:
http://klab.lv/users/unpy/591088.html

zhagata:
Sveiki! Varbūt varat ieteikt kādu mājīgu krodziņu Rīgā, kur ir iespēja sasēsties ap 10 cilvēkiem pie viena galda, un ir lēts alus? Pīpēšanas opcija būtu kā labs bonuss.

wowow:
dzeina ieteiktais Del Popolo ir mans šīsvasaras vislabākais atklājums un dala manu Vecrīgas favorītu sarakstu ar Neiburgu.

Jāņa iela Jāņa baznīcas mugurpusē ir viena no tām, kur daudzi no rīdziniekiem nemaz nav bijuši, vismaz es uz tās biju pirmoreiz, lai gan tajā rajonā savulaik bieži tika staigāts. Del Popolo kopā ar Olive Bar ir divi iestādījumi ar mazliet atšķirīgām ēdienkartēm un kopīgu virtuvi. Ļoti forša apkalpošana, apkalpo džeki un dara to gluži kā kādā labā Itālijas restorānā - ar attieksmi. Mums ļoti patika.

Ēdienkartē plašs pašgatavotu pastu un picu piedāvājums, cenas saprātīgas, jo īpaši priekš Vecrīgas. Ēdām mīdijas asajā mērcē - ļoti labas, pastas (ar vistu un lasi) bija superīgas, izmēģinājām arī limončello desertu - gards, stiprs un salds. Labi itāļu vīni, viss bija forši. Nāksim vēl.