Kino [entries|archive|friends|userinfo]
Kino

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Filmas.lv Forum Cinemas Kinogalerija Acmefilm Rakstīt! ]

[27. Sep 2007|11:40]

goddes
Nu tad beidzot ir filma , uz kuru vērts doties. Deivids Linčs komentārus neprasa.
Link7 raksta|mans komentārs

Disturbia (Paranoja), 2007 [21. Sep 2007|03:01]
atreyu
Jauks filmai sākums par makšķerēšanu, bet drīz vien notiek neparedzamais pavērsiens. Nedaudz tālāk ir runa par mājas arestu, kas piespriests 17 gadīgam džekam, tas jau ir interesanti. Džeks sāk novērot kaimiņus ar binokli, kas jau atgādina "Amerikāņu Skaistumu" un vēl vienu filmu, kur invalīds ratiņkrēslā novēroja kaimiņus un tādējādi atklāja briesmu lietas. Bet tas jau nekas. Ja daudzās filmās cilvēki, piemēram, ēd pusdienas, tas nenozīmē plaģiātismu vienam no otra. Tad tur tās jauniešu lietiņas, forši tusēt savā istabā ar smuku meiteni un labāko draugu, nekas nav jādara, vnk spēlē videospēles. Taču kāda aizdomīga kaimiņa novērošana ieved diezgan dziļi. Interesanta filma, es tā biju iedziļinājies, ka pat aizmirsu, ka "vot, skatos filmu". Bet tādu jau ir daudz mūsdienās. Tīri tā izklaidei.
Linkmans komentārs

Disturbia (Paranoja), 2007 [21. Sep 2007|02:52]
atreyu
Jauks filmai sākums par makšķerēšanu, bet drīz vien notiek neparedzamais pavērsiens. Nedaudz tālāk ir runa par mājas arestu, kas piespriests 17 gadīgam džekam, tas jau ir interesanti. Džeks sāk novērot kaimiņus ar binokli, kas jau atgādina "Amerikāņu Skaistumu" un vēl vienu filmu, kur invalīds ratiņkrēslā novēroja kaimiņus un tādējādi atklāja briesmu lietas. Bet tas jau nekas. Ja daudzās filmās cilvēki, piemēram, ēd pusdienas, tas nenozīmē plaģiātismu. Tad tur tās jauniešu lietiņas, foršu tusēt savā istabā ar smuku meiteni un labāko draugu, nekas nav jādara, vnk spēlē videospēles. Taču kāda aizdomīga kaimiņa novērošana ieved diezgan dziļi. Interesanta filma, es tā biju iedziļinājies, ka pat aizmirsu, ka "vot, skatos filmu". Bet tādu jau ir daudz mūsdienās. Tīri tā izklaidei.
Linkmans komentārs

This Is England [2006] [20. Sep 2007|12:31]

freakart
filma laba. bet tomēr kaut kā man tas viss tā pa īstam nepaķēra. biju gaidījis filmu par skiniem, fightiem un politiskām runām utt. Kaut kas no tā bija, bet ne līdz galam.
filmas notikumi risinās 80mitajos. Stāsts par 12 gadīgu zēnu kurš sadraudzējas ar skinu bandu, cik nu bandu un cik nu skinu (vismaz tie kas par zieg heil). un tad nu viņa turpmākie piedzīvojumi un pārdzīvojumi jaunajā vidē.
Rasims parādas tikai uz filmas beigām un 1 vardarbības skats. Parasts stāsts (un it kā arī paties, filma novēlēta galvenajam varonim - Thomas Turgoose 1964 - 2005) kurš smuki uzfilmēts un administrēts, un protams ka tas lieliskais akcents un izteicieni kā "bloody hell" un "oi, mate". Skatās un brīnās. IESAKU!


Daudzi šo filmu ceļu ļoti augstu, es teiktu 6+.

kāds teica ka nav trubās, vakar uzliku, tagad ir!


Link15 raksta|mans komentārs

girls will be girls [19. Sep 2007|10:20]

freakart
Nežēlīg laba filma, galvenās trīs lomas (trīs aktrises) tēlo vīrieši, tas jau ir jautri. Filma ir diezgan rupja varbūt pat vulgāra (bet labā nozīmē) un ciniska. Bet tiem kam patīk labs humors un veselīga izsmiešanās varbūt arī par rupjākiem jokiem iesaku. Grūti filmu aprastīt viņa vienkārši ir jāredz. Viegla kā popkorns un rūgta kā alus!

Link1 raksta|mans komentārs

horizonts atgriezhas ar somu uzkodaam [8. Sep 2007|09:35]

unic
Kinokluba " Horizonts" atklāšanas pasākums " SOMU UZKODAS"
Jaunajā Rīgas teātrī
08.09.( sestdiena)
Plkst. 15:00
Mazajā zālē

Kinoklubs atsāk savu darbību ar neraksturīgu pasākumu –
Somu kinostudentu īsfilmas, studentu diskusijas un somu kino profesores lekcija. (UIAH (University of Design and Industrial Arts, Helsinki)
Savukārt pasākuma otrā daļa – Latviešu studentu īsfilmas( Baltijas kino un mediju skola)Kā arī spēkfilmas, kas iezīmē savdabīgas tendences alternatīvajā kino.

Pasākuma programma:

1.Izrāde (SPEKTAAKELI), rež. Jan Ijas, 3 min. 14 sek., 2006. gads
1962. gadā Teherānā izrādīja Stenlija Kubrika filmu „Spartacus”. Tas
izmainīja vismaz viena cilvēka dzīvi.
Mansour Khosnami šobrīd dzīvo Somijā un atceras sešdesmito gadu
Irānu.

Filma ir režisora pirmais skolas darbs. Režisors Jan Ijas strādā
arī eksperimentālā kino jomā un veido instalācijas.


2.Āboldārzs (OMENATARHA) rež. Salla Sorri,18 min. 36 sek.
2007. gads
Bokseris ir kā ābols.
Aleksejs sapņo par profesionāla boksera karjeru. Alekseja ceļu uz
neatkarīga pieaugušā dzīvi vēro viņa māte - baletskolotāja.
Viņa ir Alekseja garīgā skolotāja.

Filma ir režisores pirmais darbs skolā. Salla Sorri ir mācījusies
krievu valodu un komunikācijas.

3.Citi (MUUKALAISET), rež. Maira Dobele, 4 min. 2007. gads
Aizgājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Helsinku Dabas muzejā
ieradās neaicināti ciemiņi. Šobrīd viņu populācija atrodama
divās vietās pasaulē: Brazīlijā un Helsinku Dabas muzejā zem
grīdas. Nav dzirdēts, ka viņi kādam būtu iekoduši.

Filma ir režisores pirmais treniņ darbs skolā. Astoņas stundas filmēšanas un viens rullis filmas.
(Maira būs Rīgā Horizonta pasākumā.)


4. „Bēgošā zeme” (PAKENEVA MAA), rež. Jaakko Ruuska 16 min. 54 sek., 2005. gads
Ceļš prom no Helsinkiem. Post industriālā Urbānā vide ir cietums, ko
paši esam būvējuši. Vai ir iespējams no tā izbēgt? Kā? Uz
kurieni skriet? Bēgošā zeme ir intīma saruna pašam ar sevi.

Jaakko taisa dokumentālās filmas, arī fotogrāfē.
(Jaakko Ruuska pats būs Rīgā un piedalīsies pasākumā)


Otrā daļa :
1." Dushechka" rež. Dzintars Dreibergs
Skarbais, bet optimistiskais stāsts par trolejbusa vadītājuir interesants ar to, ka režisora skatījums nav augstprātīgs.Sievietes iekšējais raksturs lieliski parādīts nepārtrauktā darbībā. Filma ir spēka, enerģijas pilna un šīs sajūtas varētu saukt par vadmotīvu .

2. " Stīga" rež. Mārtiņš Grauds
Filma seko līdzi klavieru tapšanas procesam, akcents stāstā likts uz detaļām un skaņu. Īpatnējais skatījums uz šo procesu atstāj smalku un niansētu virknējumu. Kadrējums, kas priekšplānā izvirza instrumentu un tam pakārto cilvēku ir interesants gan idejiski, gan kompozicionāli.

Trešā daļa:
1. " Brāļi Skrivaneki" filmas veidotāji:
Filmu veidojuši cilvēki. kuri nav studējuši kino. Taisīt stilizētu komēdiju mēmā kino žanrā ir savā ziņā uzdrīkstēšanās., šis piemērs pierāda, ka mēmā kino noteikumi joprojām darbojas arī mūsdienu interpretācijā.

2. " Rendezvous" rež. Jānis Nords
Dinamiska " action" filma par neveiksmīgu laupīšanu. Latviešu kino kontekstā īpaša ar orģināliem risinājumiem, apspēlējot kino klišejas.
Filmas tonalitāti varētu saukt par papildus spēlētāju dotajos apstākļos.

Somu Uzkodas.
Link9 raksta|mans komentārs

My Summer Of Love (2004) [1. Sep 2007|03:52]
atreyu
Filma par divu meiteņu mīlestību un ne tikai. Par ticības un cilvēcības attiecībām un to, ka tuviem cilvēkiem melot nedrīkst. Rāma filma, bez īpašiem action. Bet ir vērts noskatīties.
Link1 raksta|mans komentārs

Hotel Rwanda (2004) [31. Aug 2007|05:15]
atreyu
Ruandā 1994. gadā notiek neiedomājams bezpriģels - tiek nogalināts miljons civilo tikai nacionālistiska vājprāta dēļ. Viesnīcas vadītājs slēpj savā viesnīcā cilvēkus, pats aiz tā pakļaujot sevi nāves briesmām, jo apmātie pērtiķcilvēki cilvēcības izpausmi uzskata par nodevību. Rietumu miera uzturēšanas kavalērijas viņu ir atstājušas, bet kaut kādā mistiskā veidā viņam tomēr izdodas visus izglābt un deportēties laukā no tās nenormālās valsts. Cik saprotu, filma uzņemta pēc reāliem notikumiem un tagad pats varonis ar ģimeni dzīvo Beļģijā.
Link2 raksta|mans komentārs

[28. Aug 2007|14:15]

goddes
Tikai lūdzu neiedomājaties iet/skatīties uz "28 weeks later"!

Neko tik dranķīgu es neesmu redzējis pēdējā laikā pat TV3 tā saucamajos "kino vakaros".
Link19 raksta|mans komentārs

Augstuma Robeža (2005) [9. Aug 2007|14:06]
atreyu
Rēzijai Kalniņai labi padodas tēlot stervu filmā "Augstuma Robeža". Šī filma ir piesūcināta ar reālo dzīvi un latviešu mentalitāti, bet, iespējams, kādam tāpēc tādas filmas šķiet interesantas. Gribējās viņai dot pa ģīmi un parādīt, kur ir viņas vieta, a tas Harija Spanovska tēlotais viņas bijušais vīrs ir tāds gļēvulis, ka skatīties pretīgi. Bet tādām jau laikam jābūt labām filmām. Kur stervas uzvar un viss ir bēdīgi.
Link4 raksta|mans komentārs

ratatouille (2007) [5. Aug 2007|01:02]
iza
Короче, я в шоке! Ne gluži savas spiedzošas iniciatīvas un pixar-disney dievināšanas dēļ noskatījos ratatuiju, gaidīdama kārtējo animēto sūdu ar sierainu morāli un visām pārējām neforšajām lielbudžeta komercfilmu bērniem un nabaga vecākiem raksturīgajām lietiņām, protams, ne tik lielu sūdu kā simpsōnfilma, bet tādu trešā šreka tipa sūdu.

Bet ir labi, kaut arī visa siekalošanās ap šo filmiņu un super-slavinošā reklamēšana veicina vismaz liegu skepsi, turklāt, kinōteātrī rādītā reklāma ir absolūti garām. Ir morāle, ir persōnības kvalitātes veicinošs didaktisks stāsts, ir klasikā sižeta attīstība ar noteikto ekspozīcijas laiku, attīstību, centrālo varoņu konfliktu un līksmu kulmināciju, taču kopā tas viss saķipināts pārliecinoši, mīlīgi un tomēr daudz maz eleganti, kaut arī nedaudz jancīgs / kaitinošs tas wannabe franciskums, nepārtrauktais siers un vīnogas, jocīgi cilvēciņi un jocīgi akcenti.

Visas spalviņas, ūsiņas, ūdens šaltis izzīmētas līdz pēdējam un ir iespaidīgas, taču diez' vai ir tā vērtas, lai baudītu šo filmu kokakoļplazā (bērneļi, popkorna smaka, utt.), iesaku pagaidīt, kad būs dailē - tad ar sieru un vīnu, un tā.
Link10 raksta|mans komentārs

"Ratatouille" [1. Aug 2007|21:44]
_melnc_
Tātad, kritiķu apjūsmotā animācijas filma noskatīta, nevarētu gan teikt, ka pilnīgi piekrītu vienbalīgajiem slavinājumiem.
Multene vizuāli baudāma visaugstākajā līmenī, nostrādātas pat sīkākās detaļas, kas šāda tipa multfilmu ēras sākumā datorgrafiķiem vis tik labi nesanāca. Piemēram žurkulēnu kažociņi un pseido-pavāra Lingvīni mati un vēl tūkstošiem mazu nianšu.
Sižetiski, protams, ir jūtams, ka šablons, pēc kāda taisītas filmiņas izmantots arī šoreiz, proti, lielākajā gadījumā labas beigas ar nelielu morāles piesitienu. Animācijas darbiņš skatītājam neļauj garlaikoties, veidotāji ar skatītāja emocijām spēlējas visnotaļ veiksmīgi. Patīk arī bērniem, domāju, ka līdzi paņemtais sīcis pēc noskatīšanās neteiks: "Bet tā taču bija multene pieaugušajiem!" kā man reiz nācās dzirdēt. Cik no novēroju/dzirdēju, mazākie skatītāji ar sajūsmu un smiekliem sekoja līdz uz ekrāna notiekošajam.
Rezumējot, vizuāli pat ļoti baudāma filmiņa, patiešām kvalitatīvi, savukārt sižetiski arī nav ne vainas, taču, ja cerat uz ko traki "brand new", tad var likt vilties. Multeņu cienītājiem, manuprāt, patiks.
Link2 raksta|mans komentārs

An Inconvenient truth (2006) [23. Jul 2007|03:04]
iza


Tad, kad karsē par daudz, piedāvājumā ir gan atbilde uz jautājumu "who da hell?", gan immediate cooler - Deivisa Gugenheima "An Inconvenient truth" vai drīzāk Ala Gōra "An Inconvenient truth".

100 minūšu dokumentārijs sastāv no divām proporcionāli sajauktām daļām - diagrammām par globālo sasilšanu un visādām tādām jaukām ledāju kušanas lietiņām un Ala Gōra publicitātes reklāmiņām. Ja šo aizkustinošo "Als ir labs, tagadējā Buša administrācija ir slikta" lietu uztver kā amuzējošo reklāmas pauzi starp visai aizraujošām ziņām par to, ka "āaa, mēs visi mirsim", un to, cik sen to jau visi īstie ledāju džeki ir sapratuši, šī pusotra stunda nemaz nav zemē nomesta.

Slaidšovs un diagrammas ir mīlīgi un pārliecinoši, pēc filmas var uznākt pēkšņas atkritumu šķirošanas un ekonōmisko spuldzīšu pirkšanas lēkmes - tas ir normāli, tā tas ir paredzēts. Bez jebkādas irōnijas.

Turklāt, šī ir tā dokumentālā filma, kuru latvāņi var skatīties un priecāties "ha, mēs gan esam labi - mums visiem nav kondicionieru un pavisam lielo džipu", tāpat kā priecāties "ha, mēs nedzīvojam seismiski aktīvā joslā, un kūstot tiem draņķiem applūdīs tikai 3 lielākās pilsētas " vai arī "ha, pie mums vismaz tabaku neaudzē, ja".

Brīžiem disturbējoša, kaitinoša, very american oriented, bet atsvaidzina.
Link5 raksta|mans komentārs

What The Bleep Do We Know [11. Jul 2007|22:34]

morphine
What The Bleep Do We Know.

Ļoti interesanta [semi-dokumentāla] filma par kvantu fiziku un realitātes trauslo/ iluzioro dabu. Pilna ar jautājumiem un atbildēm par to, kas ir tas, ko mēs redzam un jūtam mums apkārt, par to, kā mēs uztveram pasauli un to, kāda tā ir no kvantu teorijas viedokļa. Par to, ko tas nozīmē mūsu ikdienas dzīvē. Kvantu teorijas pamati, izskaidroti parastam mirstīgajam saprotamā valodā. Jums patiks, ja patīk uzdot jautājumus par realitāti, ja patīk uz pasauli pasaktīties caur zinātnes un/ vai filozofijas skatu punktu.

Jāpiezīmē gan, ka filma ir varbūt mazliet par daudz piebāzta ar specefektiem, bet tam nevajadzētu traucēt. Tie kā shēmas ilustrē to, ko dažādu nozaru speciālsiti - no fiziķiem līdz misticisma skolu pārstāvjiem - skaidro ar vārdiem. Filmā nemeklējiet kinomatogrāfiskas vērtības, tā ir tikai uzskates līdzeklis, mācību materiāls. Vienvārdsakot - negarantēju, ka visiem būs interesanti, bet vienai daļai no Jums šī filma noteikti patiks.

Mazs ieskats tajā, par ko iet runa - šeit.
Link3 raksta|mans komentārs

[10. Jul 2007|19:50]

jimmy
Memento (īss revjū)
Linkmans komentārs

[10. Jul 2007|19:10]

jimmy
Legends of Fall (īss revjū)
Linkmans komentārs

[9. Jul 2007|18:03]

jimmy
[Mūzika |Ночные Снайперы - SMS]

Filmliste sekojoša :

Eraserhead(1977) (directed by David Lynch)

1h 26min sapņa par uztraucošām lietām. Filmai nav tekoša, nolikta sižeta, kas fimas garumā varētu izvērsties un noslēgties. Visas filmas garumā dialogi saskaitāmi uz roku pirkstiem (ja neskaita mazā embrija brēkšanu). Vairāk uzmanības tiek pievērsta atmosfērai kā sižetam. Ja tev ir liekas 86as minūtes (tiešām liekas) tad noteikti iesaku.

The Science of sleep(2006) (directed by Michel Gondry)

Sireālisms. Puisis atbraucis no Meksikas uz Franciju, jo Meksikā galus atdevis viņa vecais. Māte šim atradusi darbu kādā mazā reklām/kalendārfabrikā, kur viņš iestājas darbā. Bija domāts ka darbs būs ar iespēju izteikties, bet Stefans tiek ieslodzīts debilos darbarāmjos. Skaists bija Stefana sagatavotais "Disasterology" kalendārs, kuru gan ne kolēģi ne arī boss nenovērtēja. Labi, nestāstīšu par sižetu, īsāk sakot puisim ir grūti atšķirt sapņus no īstenības. Foršākā ir vieta kur Stefans iebūvē savai kaimiņienei Stefānijai (kurā šamais ir samīlējies) "Golden the Pony Boy" zirdziņā motoru un nosauc to
viņas vārdā. Stefānija Stefanu izlidina pa durvīm. Nu labi, pēc tam seko comebeks. Vel ir forša vieta sākumā, kur Stefanam uzbrūk bārdas dzenamais. Bārdzenulis redzams arī vienā no skrīnšotiem. Garums 1h 47min.

UPD2: Pēc [info]sin lūguma par filmām izteikšu arī mazliet savu personīgo viedokli (ko man parasti nepatīk darīt). Izteikšos īsi - "Eraserhead" otrreiz neskatīšos, kaut stafu gar degunu vicinās neskatīšos. Lai arī ārkārtīgi efektīvā atmosfēra lika man ik pa brīdim stiepties pēc bairiņa manai gaumei tomēr pietrūka dialogu.

Turpretī "The Science of sleep" šķita oriģināls, tiešām radošs un interesants gabals. Maikls Gondrijs pēc "Eternal Sunshine of the Spotless Mind" nav kļuvis stulbāks vai neorģinālāks. Noteikti iesaku.

Eraserhead un The science of sleep skrīnšoti )
Link4 raksta|mans komentārs

Grindhouse, Death Proof [28. Jun 2007|22:53]
fuzzy
Jau dažas dienas F.lv demonstrē Death Proof. Biju.
Pēc noskatīšanās sāka likties aizdomīgi tas, ka pēdējā laikā visas filmas, kuras esmu skatījies kinoteātrī, man ir vairāk vai mazāk patikušas. Izskaidroju to ar faktu, ka neeju tik bieži, bet kad eju - rūpīgi izvēlos. Patika arī šī... uh, un kā vēl.

Metiet pie malas pielaizītos šausmu gabalus un glazētos "Tokyo Drift" puikiņas. Tarantino ar Death Proof ir klāt.
Pat nezinu ar ko sākt - ar to, ka Kurts Rasels ir tik ļoti hard-boiled macho bad-ass, ka vārdu trūkst? Vai to, ka reti gadās redzēt šādu filmu, kas liks gan aizsegt acis un novērsties, gan smieties līkam? Vai varbūt to, kā tā pielipinās acis pie ekrāna un liks sekot katram saskrāpētajam, lēti montētajam, draņķīgās krāsās attēlotajam dzelžu dauzīšanas pasākumam? Vai ar to, cik ļoti tas viss ir jautri, pretīgi, smieklīgi, savādi un galu galā ļoti skatāmi un stilīgi? Pat nezinu ar ko sākt, tādēļ pat nesākšu.

Vienkārši, tas ir jāredz. Un kino. Ar pēc iespējas vairāk popkorna un lētas banālas publikas, kas, cerams, iesauksies "vot, eta dura!" (man tā gadījās), jo tikai tādu piedzīvojumu vari gūt maltuvē (only at the grindhouse!).

OK. Atmetot patosu, varu teikt, ka šī būs filma Tarantino zinātājiem - tiem, kas zin, kas šī par mantu un ļoti labi zin, ka grib to redzēt. Citi samulsīs un nesapratīs, manprāt. Bet tie, kas zin - domāju, ka nenožēlos.
Link8 raksta|mans komentārs

[14. Jun 2007|22:56]
mandra
Kaut kāds blāvais posms kino pasaulē, vai? Nekas no pēdējā laikā redzētā tā dvēseli līdz pašiem dziļumiem nepriecē. Ir kaut kas iesakāms no pēdējo gadu kino? Nu, kaut kas tāds, kas izrauj sirdi un vēl ilgi paliek atmiņā.
Link16 raksta|mans komentārs

kinohronikas [18. Maijs 2007|13:58]

unic
21.maijā,. JRT mazajā zālē
19: 00 Andreja Apsīša lekcija
20:00 Padomju Latvijas kinohronikas

Par kinožanru, kurš šodien vairs neeksistē, kurš pretendēja uz vēstures
liecību saglabāšanu un nu pats jau palika par vēsturi – par kinoperiodiku
jeb kinozurnāliem, bez kuriem nevarēja notikt neviens kinoseanss – stāsta
kinohronikas operators Andrejs Apsītis.
Linkmans komentārs

meli [13. Maijs 2007|22:02]

unic
14.maijaa, Jaunaa Riigas teaatra mazajaa zaalee plkst.19:00
LINARDA KULLESA LEKCIJA – MELI UN PATIESiiBA – NARKOTIKAS UN KINO
Rezisora Gasa Van Santa (Gus Van Sant) filma " Aptieku kovbojs" (Drugstore
cowboy)
1998g. 100 min
Filma uznemta peec Dzeimsa Fogla (James Fogle) noveles, kura tika publiceeta
divus gadus peec filmas izraadiisanas. Noveles autora informatiivaa baaze
saistaama ar cietumu, kuraa narkotiku teema bijusi aktuaala.

Filmas galvenais varonis Bobs Haghes(Matts Dillons) ar saviem draugiem celjo
pa Amerikas ziemeljiem, piekopjot ieradumu aplaupiit aptiekas un
slimniicas.Peec trageedijas, kas vinjus piemeklee, Dillonam rodas doma, ka
aizrausanaas ar narkotikaam nav vieniigais atbriivosanaas celjs.

http://horizonts.wordpress.com/
Linkmans komentārs

india song [4. Maijs 2007|20:16]

unic
7. maijā , Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē
19:00 Ineses Pētersones lekcija “Margarita Dirā – romānos un uz ekrāna”, fragmenti no dokumentāla filmas par M. Dirā
20:00 m/f Indijas dziesma (India Song)
1975., drāma/fantāzija/romantika, 120 min., krāsaina (Eastmancolor), mono, Francija
režija / scenārijs Margarita Dirā (Marguerite Duras)

Margarita Donadjē, labāk pazīstama kā Margarita Dirā, bija franču rakstniece un režisore. Viņas agrīnie romāni tika kritizēti to romantiskās noskaņas dēļ, arī vēlāk rakstniece daudz eksperimentējusi savos darbos, bieži atstājot daudz ko nepateiktu.
Arī Alana Renē filma “Hirosima mana mīla” (1959.) tapusi pēc Margaritas Dirā scenārija, vēlāk viņa sāk pati režisēt savus literāros darbus. Dirā filmas ir tikpat eksperimentālas kā viņas rakstniecība. Kā režisore Margarita Dirā cenšas izvairīties no sinhronas skaņas. Aizkadra balsis ļauj vairāk nojaust nekā paskaidro.

India Song galvenā varone ir Anna - Marija Stretere (izcilā aktrise Delfīne Seiriga), garlaikota konsula sieva 30 - to gadu Indijā. Filma ataino apātisko izmisumu, kurš virza viņu uz pašnāvību. Tās vizuālo tēlu un neatkārtojamo noskaņu rada tēlotāju un kameras plastika, ka arī mūzika (Carlos d'Alessio) Filmai ir īpaša vieta kino vēsturē - Dirā drāma ir tikai dzirdama, un tās elegantais attēls papildina krāšņo gurduma atmosfēru.

http://horizonts.wordpress.com/
Linkmans komentārs

kods [27. Apr 2007|19:28]

unic
taatad diskusijas rezultaataa es saprotu, ka ir atljauts daliities ar informaaciju par kinoklubu.
paldies :)

30.aprīlī
JRT mazajā zālē
19:00 Anitas Uzulnieces lekcija: Mihaela Hanekes „buržuāziskais" skats.
20:00 m/f "Nezināmais kods. Daži stāsti par nepabeigtiem ceļojumiem."
("Code Inconnu : Recit incomplet de divers voyages.")
režija Mihaels Haneke (Michael Haneke), 2000 gads, 118.min., krāsaina
Vienā no lomām: Žiljeta Binoša (Juliette Binoche),

Filmu "Nezināmais kods" veido vairāki, it kā savā starpā nesaistīti,
stāsti. Tās darbība risinās Parīzē, sižeta haoss rodas no
nejaušībām, kas piemīt jebkurai lielai pilsētai. Pieci galvenie
stāsti, kas parāda dzīves daudzveidīgo spektru, paliek bez konkrēta
atrisinājuma. Vai pastāv kāds kods, kurš ļauj mums saprast notiekošā
būtību, varbūt - mūsdienu pasaules lietu kārtību?
"Nezināmais kods"stilistiski atgādina dokumentālu filmu, nedaudz arī
- Jauno vilni
(Novellue vague)

Filma franču valodā ar subtitriem angļu valodā.

Pārtraukumā glāze sarkanvīna.
Link4 raksta|mans komentārs

slumming [22. Apr 2007|19:25]

unic
Sakarā ar “ Fantāzijas FilmuFestivāla“ lūgumu ,“Horizonts” pārceļ filmas
“Taksidermija“ rādīšanu uz vēlāku laiku.
pirmdien
23. aprīlī demonstrē
19: 00 Maikla Glavogera( Michael Glawogger )m/f filmu “Slumming”, 96 min, Austrijas – Šveices kopprodukcija, Drāma, 2006. gads
Divi puiši, kuriem ir pārāk daudz naudas, iekrāso savas dienas, āzējot cilvēkus. Joki, kuri sākumā ir nevainīgi, vēlāk kļūst ļauni, bet no ļauniem pārvēršas nāvējošos.
Šī ir Maikla Glavogera( Michael Glawogger ),“Megacities” un “Strādnieka Nāves” režisora, otrā spēlfilma.

http://horizonts.wordpress.com/
Link1 raksta|mans komentārs

[21. Apr 2007|11:32]
liljabrik
filma "pavedināt svešinieku", ko rāda f-cinemas šobrīd, ir laba?
Link4 raksta|mans komentārs

taxidermia [20. Apr 2007|11:51]

unic
TAXIDERMIA
23. aprīlī
JRT mazajā zālē:
 19:00

"Cinema du look" un ungāru kino šodien.
m/f ”Taksidermija”

Georgija Palfi (PÁLFI GYÖRGY) scenārijs un režija.
Ungārija, 2006. gads, 91 minūte, krāsaina.


Grotesks stāsts par trīs paaudzēm, Vectēvs, tēvs un dēls. Viens ir
sanitārs, otrs - čempions ēšanas sacīkstēs, trešais - izbāž
dzīvniekus un sapņo par visu laiku labākā izbāzeņa radīšanu.

Cinema du look bija franču 80 gadu kino kustība, kas bija pilnīgi
apolitiska un orientēta uz vizuālo, nevis naratīvo izteiksmību.
Vizuāli vairāk līdzinās reklāmai nevis klasikajam naratīvajam kino.
To parasti asociē ar franču trijotni Benē (Diva), Besonu (Metro) un
Karaksu (Sliktās asinis) un tādām filmām kā "Delicatessen" un
"Pazudušo bērnu pilsēta".
Link8 raksta|mans komentārs

svētki [12. Apr 2007|17:31]

unic
16. aprīlī JRT mazajā zālē:
19:00 Viktora Freiberga lekcija
20:00 m/f ”SVĒTKI”
Bleika Edvardsa (Blake Edwards) scenārijs un režija,1968. gads,ASV
Komēdija, 99 minūtes, krāsaina (DeLuxe), mono (Westrex Recording System).
Titullomā - Pīters Sellers.
Neveikls Indiešu aktieris, kurš ir izgāzies savā pēdējā darbā, kļūdas pēc tiek ieaicināts uz šiku balli Holivudas producenta mājā. Tā paša producenta, kura filmu viņš ar savu klātbūtni ir sabojājis.
Šī ir neparasta komēdija ar salīdzinoši nedaudziem dialogiem, kurā varam vērot lielisko Pītera Sellera aktierspēli, priecāties par satriecošiem vizuāliem “gagiem” un brīnišķīgo Henrija Mancini skaņu celiņu. Kad režisors Bleiks Edvardss uzņēma šo filmu, scenārijs bija tikai 40 lappuses garš, tādēļ Pīteram Sellersam un pārējiem komiskajiem aktieriem pavērās plašas improvizācijas iespējas. Filma ir brīnišķīga 60to gadu dokumentācija un uzskatāmi demonstrē, cik daudz var sasniegt ar nelieliem līdzekļiem. Turklāt tai piemīt brīnišķīga īpašība, ko mūsdienu ar specefektiem nomocītajās komēdijas vairs neatrast – vienkārši smieklīgi joki.
Daži kritiķi Pīteru Selleru šajā filmā salīdzina ar Žaku Tatī, citi liek manīt, ka viņš izgāzies kā veca sēta, taču smieklīga tā ir jebkurā gadījumā.
Link7 raksta|mans komentārs

The Fountain (2006) [10. Apr 2007|11:02]

black_data
http://klab.lv/users/black_data/425038.html
Link1 raksta|mans komentārs

dr. strangelove [29. Mar 2007|18:38]

unic
2. aprīlis JRT mazajā zālē,
19:00 Agra Redoviča lekcija
20:00 m/f " Dr Strangelove or How I Learned to stopp worrying and started to Love the Bomb "
m/f , melnabalta, 96 min., komēdija.
Filmai ir garš nosaukums un skarba būtība.
Ja mēs nekontrolēsim pašu radītās tehnoloģijas tās mūs iznīcinās.
Labākā politiskā satīra šajā gadsimtā.
Maniakāls ASV gaisa spēku ģenerālis Jack D Ripper ierosina sākt atomuzbrukumu Padomju Savienībai, paskaidrojot ka viņš cenšas izjaukt komunistu konspirācijas teoriju kurā tie gatavojās indēt dārgos amerikāņu ķermeņus ar ūdeni ar fluorīdu. Rippers pasūta 843 numura Spārnoto Bumbu un ārprātīgajam Prezidentam ir jāatrod veids kā to apstādināt.

www.horizonts/wordpress.com
Link4 raksta|mans komentārs

Gilermo del Toro "El Laberinto del fauno". [26. Mar 2007|17:14]
_melnc_
"Paana labirints", gluzhi kaa rakstiits daudzajaas reklaamas, ir pasaka pieaugushajiem. Tieshaam kraashnja, tieshaam skaista un neordinaara. Visi 3 Oskari (best make-up; best art director; best cinematograph) absoluuti pelniiti un diezgan paarsteidzoshaa kaartaa naakushi, zinot Kinoakadeemijas savdabiigo gaumi un viedokli, kas no Eiropas izpratnes par labu kino medz atskirties.

Darbiiba risinaas Franko rezhiima paarvaldiitajaa Spaanijaa, kur vinja pakalpinji ar pedantisko kapteini prieksplanaa (Sergi López) ciinaas pret sarkanajiem partizaaniem mezhaa. Njemot veeraa vesturisko aspekto - zinot, ka ne fashisms, ne komunisms nebija spejiigi dziivot ilgterminjaa, shii ciinja atspoguljo cilveeciskaas pasaules nieciibu. Galveno akcentu liekot uz vadosho sizheta liiniju- princesei, kas ir mazaas Ofeelijas (Ivana Baquero) veidolaa jaatiek atpakal uz savu pazemes valstiibu.

Filma vizuaali baudaama daudzo moshkju deelj, kas ir sameraa svaigas idejas, nevis kaarteejaas fantastikas lentes atgremojums. Veel, protams, patiikami skatiities uz del Toro muuzu Maribel Verdú, kas shajaa lentee teelo partizaanu spiedzi Mersedesu un seksapiilo Ariadna Gil, kas soreiz ir Ofeelijas maates, slimiigaas gruutnieces, nevis femme fatale teelaa.

Patieshaam iesaku, jo filma ir saturiski bagaata un skaista. Viena no peedeejo laiku labaakajaam pasaku lenteem. :)
Link11 raksta|mans komentārs

Passion de Jeanne d'Arc, La [20. Mar 2007|20:31]

unic
26. martā JRT mazajā zālē.
19:00 Simona Holmberga lekcija
20: 00 M/F Žannas d 'Arkas ciešanas, režija Karls Teodors Dreijers
1928. gads
82 minūtes, melnbalta, mēma.
Titullomā Renē Marija Falkoneti
Scenārists Jozefs Delltells

Filmas sižets veidots, izmantojot Žannas d' Arkas tiesas dokumentus un
ataino viņas pēdējās dzīves stundas, pavadītas angļu gūstā - tiesu,
ieslodzījumu, un sprieduma izpildīšanu.
Dreijers aizliedza aktieriem lietot grimu, jo filmā izmantoja
galvenokārt tuvplānus. Viņš vēlējās, lai stāsts, kuru varam izlasīt
sejas izteiksmēs, būtu patiess.
Falkoneti tā ir otrā un pēdējā kino loma.
Iespējams, ka tas ir mīts, bet varbūt patiešām filma tik ļoti
ietekmēja viņas domāšanu, kādu laiku pēc filmas uzņemšanas aktrise
pavadīja, ārstējoties psihiatriskajā klīnikā.
Filma bija aizliegta Anglijā, jo attēloja britu kareivjus, kuri mocīja
Žannu d Arku līdzīgi kā romiešu kareivji mocīja Kristu. Filmas
oriģinālu iznīcināja uguns un Dreijers mira pārliecināts, ka tā ir
zudusi neizbēgami. Brīnumainā kārtā 1981. gadā kāda filmas kopija tika
atrasta pavisam dīvainā vietā - Oslo trako mājas apkopējas skapī.
Šo arī mēs laipni jums piedāvājam.
Link2 raksta|mans komentārs

spiegu melodrama [3. Mar 2007|15:19]

unic
5 martā, JRT mazajā zālē.

19:00 U. Tīrona lekcija – Kā skatīties filmu „Kasablanka”: uztveres fenomenoloģija”

20:00 m/f „Kasablanka” Maikla Kērtisa 1942. gada filma, 102 min., melnbalta, galvenajās lomās Ingrīda Bergmane un Hemfrijs Bogarts.
asablanka ir klasiska filma, kas aizvien atrodama labāko filmu desmitniekā.
Tajā ir kas īpašs katram, filma kurā katru reizi var atrast ko jaunu. Meistarīgs stāsts par mīlestības trīsstūri, politisku spiegošanu un konfliktu starp demokrātiju un totalitārismu.
http://horizonts.wordpress.com/
Link4 raksta|mans komentārs

Nedabuuja. [26. Feb 2007|19:08]
_melnc_
Man kaut kaa zheel, ka Almodovara lentiite 'Volver' nedabuuja to zelta puiseenu.
Link4 raksta|mans komentārs

Jesus camp [25. Feb 2007|11:33]

kconcrete
[Mūzika |CocoRosie - Jesus loves me]




Rachel (child) to her bowling ball, "In the
name of Jesus make a good hit."

Rachel (child) (paraphrase), “When I grow up, I
want to be a manicurist. I can talk about Christ as I do their nails & I
could play Christian music in the background. 
It would be very relaxing"

“Kids you got to change things, we got too many
Christian goners that are fat and lazy, they don’t want to give up their
evening meal, they don’t want to fast for three days or forty days.”  -Becky Fischer (adult) (she is extremely
overweight).

Vēl bija kaut kas tāds kā "we pray for our PowerPoint presentations and video projectors, so that everything would be fine and devil would not prevent this message from getting out!!!"


Link4 raksta|mans komentārs

Ciba dod "Oskarus"! [25. Feb 2007|07:26]

martcore
Savu "Oskaru" tu vari iedot šeit:
http://klab.lv/users/martcore/968505.html
Linkmans komentārs

Shallow Ground [23. Feb 2007|18:40]
fanija
Vakar vakarā izlēmu, ka esmu pelnījusi vienu mazu mazīīīītiņu šausmenīti. 
Shallow Ground jebšu Mesķ Mertvecov filma, vienvārdsakot, saucās. Kur mertveci bija ar sarkanu krāsu šā tā apķēpāti pliki vīrišķi, kas naktī, uz sienām atstājot uzrakstus No One Leaves, grabinās gar meža vidū iekārtota policijas iecirkņa durvīm. Neiztrūkst ne baisu skaņu, ne pēkšņi izdziestošu lukturu.
Bet vispār pats galvenais miron's ir atnācis, lai policistiem parādītu, kurš ta ir tas slepkavnieks, kas pēdējā gada laikā nomušījis un kaut kur noglabājis sešus vietējos.
Atrisinājums ir izdomas bagāts, pie vainas izrādās sagrabējusi, prātā sajukusi večiņa. Kā viņai pieticis spēka ar gigantiska izmēra ķēdēm kokā uzvilkt jaunos, pretestību izrādošos upurus, lai pēc tam tos apstrādātu, kā jau maniakam pienākas - to Dievs un režisors vien zin! Nu jā, kad viņas nagos nonāk pēdējais upuris - Labais Policists, viņš, dabīgi, spēcīgām kustībām ķēdes sarauj gabalos, skrien pa mežu un tieši paspēj uz ainu, kurā sarkani izķēpātais miron's ar večiņu slēdz pēdējos rēķinus.
Nu un beigas ir vienkārši graujošas. Atklājas, ka visus nogalētos upurus tante bija sasēdinājusi ap viesībgaldu savā mājā. Jutis to šī gada laikā nav neviens, ko jūs. Un ta nu nākamajā rītā policisti viņus + iepriekšējā naktī nozūmēto večiņu sarok zemē (apmēram 3 centimetru dziļumā) un ar labi padarīta darbiņa sajūtu brauc prom. Turpat pa krūmiem apmierināts ložņā sarkani izķēpātais puika, kuram pēkšņi no slēpņa virsū uzmetas cits miron's, tā sakot, tas atkal par vecenīti atriebjas.
Nu, Kunga māt, kāpēc man mūždien jāuzķeras uz kaut kādiem mazbudžeta gabaliem ar trešās šķiras aktieriem, bet toties solījumu noslēgumā - nē, nu ja skatītājs prasīs, protams, taisīsim turpinājumu! Ha, prasīs gan skatītājs, kamēr spēcīgi vīri viņu turēs, lai viņš ar ķieģeli neuzbruktu ekrānam.
Link1 raksta|mans komentārs

upe/the river/ le fevre [22. Feb 2007|22:17]

unic
26. februārī, JRT mazajā zālē :
19:00 Agra Redoviča lekcija
20:00 m/f "Upe" Žans Renuārs, 1951. gads, 99 min., Tehnicolor.

"Upe" ir Renuāra pirmā krāsainā filma, kuru viņš pats formulē kā - "Filmu par Indiju bez ziloņiem un tīģeru medībām."

Gangas upes piekrastē dzīvo trīs jaunas skaistas pusaugu meitenes, kuras sāk sevi apzināties kā sievietes. Negaidīti ierodas mistisks vīrietis, kuram ir lemts būt viņu visu pirmajai mīlestībai.

1949 gadā, pēc divām neveiksmīgām filmām Amerikā, Renuārs ceļo uz Indiju, kur uzņem savu pirmo krāsaino filmu “Upe”,kuras scenāriju sarakstījusi mums no filmas “Melnā Narcise” pazīstamā Rumera Goddena. Filma "Upe" iezīmē otrā veiksmīgā perioda sākumu Renuāra karjerā, jo saņem Venēcijas Zelta Lauvu 1951 gadā.
http://horizonts.wordpress.com
Linkmans komentārs

es, tu un visi ko mees paziistam [16. Feb 2007|18:03]

unic
19.februāris JRT mazā zāle
19:00 Es, tu un visi ko mees paziistam.
(Me and you and everyone we know) režija / scenārijs Miranda July ,2005 gads, 91 min.
Mirnada July ir filmu veidotāja, performanču māksliniece un rakstniece. Viņa uzsāka savu karjeru rakstot lugas un lasot tās panku klubā. Pieņēmusi uzvārdu Jūlijs sarežģītā Grossingere vietā jo šis esot mēnesis kurš visvairāk attīstot viņas radošās spējas.



Bērni ilgojas pieaugt. Pieaugušie tveras pie aizejošās nevainības. Visi kustas vientulības izraisītās lielās, skaistās kustībās. “Es un Tu un visi ko mēs zinām” ir komiska, maiga, traģiska un absurda. Iedvesmojoša un svaiga. Godīga tikpat cik naiva.
Linkmans komentārs

pirātipirātipirāti [16. Feb 2007|16:39]

f
25. maijā )
Link5 raksta|mans komentārs

[11. Feb 2007|16:14]

f
Notes On A Scandal izklausās daudzsološi.
Link4 raksta|mans komentārs

Par Leģendām un Robežām [8. Feb 2007|21:43]

unic
12. Februāris JRT mazā zāle
19:00 Vijas Virtmanes lekcija - Par Leģendām un Robežām
20:00 Leģenda par Narajamu (Narayama bushiko)
1983. gads, krāsu spēlfilma, garums 130 min., režisors Shohei Imamura.


Aiz apkārt valdošās nabadzības, mazā, nomaļā Japānas ciematā izveidojusies dīvaina tradīcija. Sasniedzot 70 gadu vecumu, ciemata iemītniekus aizgādā uz attālu kalnu lai tie mirtu bada nāvē un ar to atvieglotu pārējā ciema sadzīvi. Orinai ir 69 gadi un laba veselība. Viņa nolemj nemuļķot likteni, bet pirms aiziešanas sakārtot savas ģimenes dzīvi pēc iespējas labāk.
Filma 1983 gadā ieguva Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaru



http://horizonts.wordpress.com
Linkmans komentārs

Džons Kassavetes un Viktors Freibergs [31. Jan 2007|14:56]

unic
5. Februārī JRT Mazajā zālē
19:00 Viktora Freiberga lekcija
20:00 filma Maikijs un Nikijs (Mikey and Nicky),
1977. gads, 105 min., krāsu spēlfilma, režija/scenārijs Elaine May ,galvenajās lomās Džons Kassavetes un Pīters Falks.

Maikijs un Nikijs ir klasiska gangsteru drāma, par diviem sīkiem mafijas gariņiem kuru 30 gadus ilgusī draudzība nopietni sašūpojas. Vienam no draugiem šķiet ka mafija ir pasūtījusi viņa slepkavību un viņš neuzticas vairs nevienam, pat savam labākajam draugam vairs ne. Stāsts par izmisuma un patiesības pilnu nakti Filadelfijas nomaļu vienmuļā ielokā.
Link3 raksta|mans komentārs

[28. Jan 2007|19:04]

xoox
Fantastikas, mistikas un šausmu seriāla "Krēslas zona" visas sērijas.
Link1 raksta|mans komentārs

salesman [24. Jan 2007|15:04]

unic
29. janvārī JRT lielajā zālē
plkst 19:00 Dāvja Sīmaņa jr. lekcija
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2006&month=12&article=9
plkst 20:00 Salesman ( Tirgotājs) 1969 gada, melnbalta , 85 min., dokumentāla flma, režija un scenārijs Alberts un Dāvids Meizlī.
Filmas veidotāji brāļi Alberts un Dāvids Meizlī seko četriem krāšņu, dārgu ilustrētu Bībeļu komivojažieriem. Tirgotāji tās tirgo "no mājas uz māju" visbiežāk apmeklējot vidusšķiras katoļus, kuriem nav pietiekoši naudas ,lai to tērētu pievilcīgajām Bībelēm. patiesībā naudas kārie kompānijas komiji cenšas iekļūt bagātnieku mājokļos.
Link3 raksta|mans komentārs

Golden Globe [16. Jan 2007|12:54]

ka
The Departed dabūja tikai vienu zelta globusu, savukārt par labāko filmu tika atzīta Babel
Pilna uzvarētāju un nominantu saraksts
Protams visas filmas no nominētajām nav redzētas, tomēr Džekam Nikolsonam vajadzēja iedot Golden Globe par labāko 2. plāna lomu, varbūt viņš dabūs Oskaru
Link3 raksta|mans komentārs

[16. Jan 2007|12:40]

goddes
kino
Ilūzija (Christopher Nolan) nav obligāti skatāmo filmu sarakstā. btw es tā arī nepamanīju kurā epizodē tad bija David Bowie.

Tv7 pērle Bēgšana no Šoušenkas piemēram ir skatāmo filmu sarakstā.
Link4 raksta|mans komentārs

suspiria [4. Jan 2007|16:34]

unic
8.Janvaarii, JRT mazajaa zaalee,
19: 00 - Viktora Freiberga lekcija
20: 00 - Suspiria. Rezhisors Dario Argento, kraasu, 98 min., 1977. gads, Itaalija.
Jauna amerikaanjuu baleta studente ierodas Freiburgaa, Vaacijaa lai uzsaaktu studijas privaataa deju akadeemijaa.
Mirklii kad vinja par spiiti negaisam nonaak skolaa, vinja sastop vieniigi aarkaartīgi satrauktu blondiini, kura pamet eeku pilniigaa panikaa. Naakoshajaa dienaa izrādās ka beegoshaa meitene ir mirusi drausmiigaa naavee.
Filma peec struktuuras atgaadina muuzikas video, tapeec buutiska noziime ir grupas Goblini neatvairaamajam devumam.
Link6 raksta|mans komentārs

[2. Jan 2007|13:47]

jack
Kāda Jums liekas 2006. gadā labākā redzētā šausmu filma?
Es esmu sagatavojis savu top 3:

1) Silent Hill Neparasti skaists gabals, iesaku skatīties HDTV formātos!
2) Saw III
3) Slither

Starpcitu - vai ir kāds šausmu filmu klubiņš Latvijā? Torent?
Gribētos vairāk iedziļināties āzijas garadarbos... un protams ar sevis līdzīgi domājošajiem padalīties pieredzē.

P.S.
Laimīgu Jauno gadu!
Link6 raksta|mans komentārs

Shortbus (2006) [26. Dec 2006|17:48]
iza
Tieši šai filmai būtu jākļūst par Ziemassvētku klasiku, ka sludina mīlestību, izpratni, cilvēcību un piedošanu, jākļūst par acu atvērēju un iemeslu dzēst “seksa un lielpilsētas” visas sezōnas no sava cietā diska.
Stāsts par seksu, par attiecībām, par “being together”, par cilvēkiem un nedaudz arī par lielpilsētas atsvešinātību, bet tas nav ļoti svarīgi.

Kā teicis Jūzers [info]quizers: "Tas nav porno. Tas ir sekss. Īsts. Dzīvīgs. Un nesamākslots. Kā „Ken Park”. Kā „9 songs”. Kā „The Dreamers”. Un „Caligula”.
Ar piparkūku aromātu. Pustumsu un dzirkstošo vīnu. Skaties. Smaidi. Skaties. Smaidi. Iesaku!"



Brīdinājums! Filma noteikti nav paredzēta aktīviem
nīdējiem, homofōbiem, mizantrōpiem, prātā nenobriedušajiem, tikai klasisko estētisma rāmju atzinējiem, cilvēkiem ar svaigi lauztām sirdīm un citiem ļoti nelaimīgajiem!
Seksa ainas ir visnotaļ īstas, dzimumlocekļu – diezgan daudz, nesabīstieties!

Iespēja lejupielādēt šeit!
Link7 raksta|mans komentārs

[22. Dec 2006|10:05]

goddes
Til Schweiger Barfuss. Aj nu ļōōōti jauka. Iesakāma. Tiem kas sajūsminājās par viņa otru (pirmo) scenārija filmu Knockin' on Heaven's Door - noteikti patiks!
Link5 raksta|mans komentārs

navigation
[ viewing | 150 entries back ]
[ go | earlier/later ]