Sagribējās uzrakstīt kādu vārdu, lai šai filmas analīzei ir arī kāds pretspars. Ceru, ka neizsaukšu visu interneta dievu dusmas uz sevi par nozākājoša viedokļa paušanu un pār mani nenāks varžu lietus un sirseņu mākoņi. Bet kritika tikai palīdz augt.

Par analīzi viens teikums kritikai - analīze izskatās pēc spēles absolūta dievinātāja mēģinājuma sameklēt filmā kādus labumiņa graudus un izcelt tos ietērpjot visvisādos skaistos kinematogrāfa terminos.

Tā ir filma izklaidei un veltīt tam n-tās a4 lapas analizējot.... hmmm, labs vingrinājums veidot analīzes, bet ja uztver to nopietni, tad var arī ieiet greizo spoguļu istabā un sākt analizēt spoguļu izliekuma leņķu simbolismu.


Par filmu - ir jau labas lietas:
kvalitatīvi uzfilmēts un "smuka" datorgrafika
laba mūzika (protams, gaumes lieta)

bet ir ļoti daudz nepatīkamais (nesecībā)

- klišejisku (ož pēc spēles - skola, viesnīca, slimnīca) sabiedrisko telpu secīgi apmeklējumi (level 1, level 2 utt)

- pārvietošanās starp šajos objektos notiekošajām epizodēm ir absolūti "spēliskas" un kopā neturas

- norādes, kurām protagonists seko ir izvietotas līdz smieklīgumam "spēliski", izvietotas tā, ka sākumā nespēj noticēt, ka tevi uzskata par tādu muļķi, ka tev tam būtu jānotic. Tomb raider, Half life un miljons citu spēļu, visas pēc vienota principa un šī filma tieši tāpat, aizej tur, iebaksti tur, paņem šo. Spēlēm tas piederās, jo pašam spēlētājam ir jāiedomājas norādi uz nākamo objektu izvlikt no miroņa mutes. Bet šāda situācija filmā? Meitietis ienāk tualetēs, negaidīti atrod dzeloņstieplēs saķēdētu daudzkrāsaini iebojājušos līķi, iespējami pretīgā pozā un viņa, sekojot uzrakstam uz sienas aiz miroņa "I Dare You", (loģiski) bāž rokas šamējam mutē un kaut ko ķeksē laukā. Un tas viss atrisinās pāris minūšu reālā laikā!

- jebkurā vietā, kur varoņiem "pēkšņi" uzklupa briesmas, radās ierobežotas spēles istabas (level) sajūtu. Cīņa ar gigantisko nazi, kas iesprostotajām varonēm uzbruka cauri durvīm vairākas reizes ir viens riktīgi labs piemērs. Ja es būtu viņu vietā, būtu uzlecis uz naža asmeņa brīdi, kad viņš ir miera stāvoklī, palektos atkal un pieķertos pie kāda griestos atrodama priekšmeta, ar galvu izsistu kādu kastīti apdrukātu ar jautājuma zīmīti, lai dabūtu sēnīti un pieaudzis divkārt liels sakautu lielo mošķi :).

- pieņemsim, ka protagonists bija pārāk aizņemts skraidot pa pelēcīgo pilstētu, lai atklātu kādu sava rakstura šķautni, kas nebūtu tikai "izdzīvot un atrast meitu", bet neviens cits tēls nebija ne par matu telpiskāks. Visi kā izkāpuši no spēļu ievadvideo, kur parasti jebkurš tēls ir spēles rupjo poligonu veidots, kustina tikai muti un varbūt nedaudz pašu ķermeni

- vēl gribējās pasmaidīt par dīvaino viesnīcas iemītnieci, kas izdomāja sekot protagonistiem kā noderīgs tēls (viņš pat bija pietiekami inteliģents bots lai pārlektu starp mājām, i'm surprised). Brīdī kad šis tēls, sekojot divu galveno varoņu gaitām pa viesnīcas gaiteņiem, apātiski noskaitīja "we are wondering far from refugee" es sāku skaļi smieties. Ak bērnība, cik stundas pavadītas vazājot apkārt Half life profesoriņus.

- kāds iebildīs - "bet filmai apakšā ir ideja, dziļa ideja!" - "raganu dedzinātāji paši izrādās par raganām un velliem esam" ir veca ideja un novazāta kā jūras olis :)

vēl daudz un viskaut kur varētu komentēt, bet gan jau ka pietiks

vēlreiz jāsaka, ka spēlējis to spēli neesmu, bet pēc filmas noskatīšanās ir sajūta, ka esmu izgājis visas istabas un beigās sev par prieciņu dabūjis lielo "revelation" video - visu notikumu izskaidrojumu

varbūt tas ir tikai mans viedoklis, bet filmas taisīt, lai replicētu spēli man šķiet muļķīgi, ja nu vienīgi naudas dēļ - gan jau ka films ir komerciāli izdevies, gan jau ir pietiekami daudz spēles cienītāju, kas ar patīkamām trīsām vēlreiz izies cauri visām istabām nu jau daudz "krutākā grafikā"

(Reply to this) (Thread)

Principā, konstruktīvāk būtu bijis Tev sākt ar norādi, kuru izdari beigās, proti, ka Tev nepatīk spēļu ekranizācijas. Ar to arī būtu viss pateikts.

Viss tālāk sekojošais ir klaji lieka piekasīšanās detaļām, kuras Tev subjektīvi nepatīk. Bet patīkami ir tas, ka beidzot ir jēdzīga kritika.
Jāsaka, ka norāde par kritikas audzinošo dabu ir kaitinoša - to tikpat labi vari attiecināt uz sevi un nokāpt no nepelnītā skolotāja pjedestāla ;)

Runājot par kinematogrāfiskajām detaļām un simbolismu - neko tur ar lupu nemeklēju, viss tur ir kā uz delnas. Un šāds detaļu daudzums, visnotaļ plašā stāsta interpretēšanas iespējamība, kurai klāt nāk atvērtās beigas - tas ir kas krietni vairāk par action filmu izklaidei (lasīt: zombijfilma domātnepratējiem, kas veido absolūto vairākumu).

Visa Tava kritika ir nekas vairāk par piekasīšanos, lai pamatotu beigu tēzi. Bet kritikas būtība - Tev nepatīk spēles ekranizācijas kā tādas, līdz ar to, pēc būtības kritika nav gluži par filmas saturu, bet atsevišķiem elementiem - kopsaucējiem ar spēlēm.
Subjektīva lieta - patikt tam vai nē. Tev nepatīk, bet man - tīk gan, lai gan labi saprotu, ka tas ir mehānisms no spēles. Kā jau teici - prieks ir skatīties mīļu lietu citas mākslas formātā. Bet jāpiezīmē, ka lieta nekļūst mīļa tāpat vien - tā par tādu kļūst kvalitāšu dēļ, kuras rakstā esmu atspoguļojis.

Līdz ar to - visu varēja sākt un beigt ar to apgalvojumu. Lai gan tad izpaliktu Tavs lasāmais domu gājiens, kurš visā būtībā ietver nepatiku pret filmas formātu un izvēlēto kino valodu, kura satur mehānismus no spēlēm.

Un ja reiz neesi spēlējis spēles - varbūt ir vērts pamēģināt, jo tās ir krietni plašākas un dziļākas, kā jau minēju rakstā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par kritikas kritiku - you're welcome, tādēļ jau mēs šeit esam (daļēji) :)

es nezicēlu, ka spēļu ekranizācijas man nepatīk. Jebkurai filmai dodu iespēju izpausties, dodu iespēju tai iziet cauri sajūtām un loģiskajam prātam un šo filmu noskatījos tieši pēc tavas analīzes divu iemeslu dēļ:
- likās, ka būs ātrāk noskatīties, nekā izlasīt aprakstu :)
- varbūt tomēr šī būs tāda filma, kas ļaus mainīt domas par spēļu ekranizācijām.
Filmas mani interesē daudz vairāk nekā pāris lielāko pasaules filmu ražotņu repertuāra izsekošana un atšķetināšana, kā tas ir iegājies normāli mūsu populārā kultūrā, tādēļ var teikt pavisam godīgi - aizspriedumus atstāju aiz durvīm pirms sāku skatīties aiz pavisam vienkāršas cieņas.

Spēles es arī reiz esmu spēlējis un arī - pārlieku ilgi, tikai tagad laiku pa laikam, nostaļģijas mākts uzlieku kādu jaunu, paskatos un noinstalēju. Varbūt paspēlētu ilgāk, ja monitors man sāktu spārdīt sejā, dedzināt rokas utml. savādāk nepamet sajūta - same old, same old.

Es nedomāju, ka piekasos pie sīkumiem. Piekasījos pamatā pie triju elementu sliktā izpildījuma:
- filmas dramaturģijas (aktieru motivācija, kas notiek pie jaunas informācias atklašanas, kāds ir kāpinājums, kāda ir kulminācija)
- aktieru spēles (vai drīzāk scenārija)
- režija

Visnotaļ fundamentālas lietas. Tādēļ arī tās lietas lietas, ko norādīju likās norādīšanas vērtas, jo neesmu spēli spēlējis un filmas estētikas uztveri neietekmē kāds blakus produkts. Un es nedomāju, ka filmai ir jādod kāds handikaps, ja viņa veidota balstoties uz šādu blakus produktu (šajā gadienā spēli, bet tik pat labi var būt arī komiksi, kuru ekranizāciju ir ārprātā vairāk)

Un vēl arī komentāra garumu ietekmē nepieciešamība gribas izslimošanas laiku pavadīt mājās. Tādēļ, kādam ir jācieš

(Reply to this) (Parent)

nepaskaidroju, kas tad ir tas sliktais pie kā noved tie mīnusi, kurus "sakasīju" - filma rada ļoti sadrumstalotu iespaidu.

Citi punkti, savukārt, noved pie tā, ka filma rada ļoti seklu un nekādu iespaidu. Ir daudz dažādu šausmu filmu, kuras ir lieliskas ne tikai tādēļ, ka viņas būtu "dziļas" or smth., labai šausmenie ir kaut kāds savs raksturs, savs elements, kas to padara spīdošu, bet šī filma nekādā veidā nenostājas līdzās kaut vai citiem angliski runājošiem šausmgabaliem kā Others, 6th sense, Shining, Suspiria. Vienīgais, kas nāk prātā līdzīgā līmenī esam ir Resident Evil, bet pat tas patika labāk (varbūt mūzikas dēļ, neatceros, pārāk sen skatījos)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, nezinu gan - man sadrumstalotības sajūtu nerada. Filmā ir pietiekami daudz motivācijas:

1) Mīlēta adoptētā meita ar garīgās veselības problēmām un tiek izvēlēta vecā, labā konfrontācijas terapija;
2) Meitas duālisms pamanīts, zīmējot tumšos zīmējumus;
3) Meita pazūd - tā pati vecā, labā mīlestība ir pamatmotīvs meitas atgūšanai;
4) Spēlīgās norādes nav tik sadrumstalotas, manuprāt, ja paskatamies uz 2. punktu - skaidri tak zināms, ka tās atstāja meita un zīmējumos ir skaidras norādes par vietu, kurp doties.

Un beigu galā nonākam pie tā, ka figurē daudz subjektīvā viedokļa, kas beigu galā ir vienkārša gaume - patīk tas spēlīgums filmā vai nē.
Es esmu tāds, kurš arī ikdienā redz daudz ko spēlīgu, sevišķi graustos. Līdz ar to, man galīgi netraucē tas, kas traucē Tev.

Bet SH salīdzināšana ar RE man allaž šķiet vulgāra. Tā vienkārši ņemt un Psiholoģisku Horror filmu likt blakus kārtējai ūbervaronessistpistzombijfilmai blakus...

Ā, un vai ir skatīta Forbidden Siren filma? Arī taisīta pēc spēles. Esmu redzējis vienu reizi un tur nu gan nesaskatīju neko spēlīgu. Pastāvīga filma no A-Z. Varbūt pamēģini noskatīties?!

(Reply to this) (Parent)