|
19. Mar 2009|22:57 |
Sagribējās uzrakstīt kādu vārdu, lai šai filmas analīzei ir arī kāds pretspars. Ceru, ka neizsaukšu visu interneta dievu dusmas uz sevi par nozākājoša viedokļa paušanu un pār mani nenāks varžu lietus un sirseņu mākoņi. Bet kritika tikai palīdz augt.
Par analīzi viens teikums kritikai - analīze izskatās pēc spēles absolūta dievinātāja mēģinājuma sameklēt filmā kādus labumiņa graudus un izcelt tos ietērpjot visvisādos skaistos kinematogrāfa terminos.
Tā ir filma izklaidei un veltīt tam n-tās a4 lapas analizējot.... hmmm, labs vingrinājums veidot analīzes, bet ja uztver to nopietni, tad var arī ieiet greizo spoguļu istabā un sākt analizēt spoguļu izliekuma leņķu simbolismu.
Par filmu - ir jau labas lietas:
kvalitatīvi uzfilmēts un "smuka" datorgrafika
laba mūzika (protams, gaumes lieta)
bet ir ļoti daudz nepatīkamais (nesecībā)
- klišejisku (ož pēc spēles - skola, viesnīca, slimnīca) sabiedrisko telpu secīgi apmeklējumi (level 1, level 2 utt)
- pārvietošanās starp šajos objektos notiekošajām epizodēm ir absolūti "spēliskas" un kopā neturas
- norādes, kurām protagonists seko ir izvietotas līdz smieklīgumam "spēliski", izvietotas tā, ka sākumā nespēj noticēt, ka tevi uzskata par tādu muļķi, ka tev tam būtu jānotic. Tomb raider, Half life un miljons citu spēļu, visas pēc vienota principa un šī filma tieši tāpat, aizej tur, iebaksti tur, paņem šo. Spēlēm tas piederās, jo pašam spēlētājam ir jāiedomājas norādi uz nākamo objektu izvlikt no miroņa mutes. Bet šāda situācija filmā? Meitietis ienāk tualetēs, negaidīti atrod dzeloņstieplēs saķēdētu daudzkrāsaini iebojājušos līķi, iespējami pretīgā pozā un viņa, sekojot uzrakstam uz sienas aiz miroņa "I Dare You", (loģiski) bāž rokas šamējam mutē un kaut ko ķeksē laukā. Un tas viss atrisinās pāris minūšu reālā laikā!
- jebkurā vietā, kur varoņiem "pēkšņi" uzklupa briesmas, radās ierobežotas spēles istabas (level) sajūtu. Cīņa ar gigantisko nazi, kas iesprostotajām varonēm uzbruka cauri durvīm vairākas reizes ir viens riktīgi labs piemērs. Ja es būtu viņu vietā, būtu uzlecis uz naža asmeņa brīdi, kad viņš ir miera stāvoklī, palektos atkal un pieķertos pie kāda griestos atrodama priekšmeta, ar galvu izsistu kādu kastīti apdrukātu ar jautājuma zīmīti, lai dabūtu sēnīti un pieaudzis divkārt liels sakautu lielo mošķi :).
- pieņemsim, ka protagonists bija pārāk aizņemts skraidot pa pelēcīgo pilstētu, lai atklātu kādu sava rakstura šķautni, kas nebūtu tikai "izdzīvot un atrast meitu", bet neviens cits tēls nebija ne par matu telpiskāks. Visi kā izkāpuši no spēļu ievadvideo, kur parasti jebkurš tēls ir spēles rupjo poligonu veidots, kustina tikai muti un varbūt nedaudz pašu ķermeni
- vēl gribējās pasmaidīt par dīvaino viesnīcas iemītnieci, kas izdomāja sekot protagonistiem kā noderīgs tēls (viņš pat bija pietiekami inteliģents bots lai pārlektu starp mājām, i'm surprised). Brīdī kad šis tēls, sekojot divu galveno varoņu gaitām pa viesnīcas gaiteņiem, apātiski noskaitīja "we are wondering far from refugee" es sāku skaļi smieties. Ak bērnība, cik stundas pavadītas vazājot apkārt Half life profesoriņus.
- kāds iebildīs - "bet filmai apakšā ir ideja, dziļa ideja!" - "raganu dedzinātāji paši izrādās par raganām un velliem esam" ir veca ideja un novazāta kā jūras olis :)
vēl daudz un viskaut kur varētu komentēt, bet gan jau ka pietiks
vēlreiz jāsaka, ka spēlējis to spēli neesmu, bet pēc filmas noskatīšanās ir sajūta, ka esmu izgājis visas istabas un beigās sev par prieciņu dabūjis lielo "revelation" video - visu notikumu izskaidrojumu
varbūt tas ir tikai mans viedoklis, bet filmas taisīt, lai replicētu spēli man šķiet muļķīgi, ja nu vienīgi naudas dēļ - gan jau ka films ir komerciāli izdevies, gan jau ir pietiekami daudz spēles cienītāju, kas ar patīkamām trīsām vēlreiz izies cauri visām istabām nu jau daudz "krutākā grafikā"
|
|