|
19. Mar 2009|23:44 |
Principā, konstruktīvāk būtu bijis Tev sākt ar norādi, kuru izdari beigās, proti, ka Tev nepatīk spēļu ekranizācijas. Ar to arī būtu viss pateikts.
Viss tālāk sekojošais ir klaji lieka piekasīšanās detaļām, kuras Tev subjektīvi nepatīk. Bet patīkami ir tas, ka beidzot ir jēdzīga kritika.
Jāsaka, ka norāde par kritikas audzinošo dabu ir kaitinoša - to tikpat labi vari attiecināt uz sevi un nokāpt no nepelnītā skolotāja pjedestāla ;)
Runājot par kinematogrāfiskajām detaļām un simbolismu - neko tur ar lupu nemeklēju, viss tur ir kā uz delnas. Un šāds detaļu daudzums, visnotaļ plašā stāsta interpretēšanas iespējamība, kurai klāt nāk atvērtās beigas - tas ir kas krietni vairāk par action filmu izklaidei (lasīt: zombijfilma domātnepratējiem, kas veido absolūto vairākumu).
Visa Tava kritika ir nekas vairāk par piekasīšanos, lai pamatotu beigu tēzi. Bet kritikas būtība - Tev nepatīk spēles ekranizācijas kā tādas, līdz ar to, pēc būtības kritika nav gluži par filmas saturu, bet atsevišķiem elementiem - kopsaucējiem ar spēlēm.
Subjektīva lieta - patikt tam vai nē. Tev nepatīk, bet man - tīk gan, lai gan labi saprotu, ka tas ir mehānisms no spēles. Kā jau teici - prieks ir skatīties mīļu lietu citas mākslas formātā. Bet jāpiezīmē, ka lieta nekļūst mīļa tāpat vien - tā par tādu kļūst kvalitāšu dēļ, kuras rakstā esmu atspoguļojis.
Līdz ar to - visu varēja sākt un beigt ar to apgalvojumu. Lai gan tad izpaliktu Tavs lasāmais domu gājiens, kurš visā būtībā ietver nepatiku pret filmas formātu un izvēlēto kino valodu, kura satur mehānismus no spēlēm.
Un ja reiz neesi spēlējis spēles - varbūt ir vērts pamēģināt, jo tās ir krietni plašākas un dziļākas, kā jau minēju rakstā. |
|