|
20. Mar 2009|00:17 |
par kritikas kritiku - you're welcome, tādēļ jau mēs šeit esam (daļēji) :)
es nezicēlu, ka spēļu ekranizācijas man nepatīk. Jebkurai filmai dodu iespēju izpausties, dodu iespēju tai iziet cauri sajūtām un loģiskajam prātam un šo filmu noskatījos tieši pēc tavas analīzes divu iemeslu dēļ:
- likās, ka būs ātrāk noskatīties, nekā izlasīt aprakstu :)
- varbūt tomēr šī būs tāda filma, kas ļaus mainīt domas par spēļu ekranizācijām.
Filmas mani interesē daudz vairāk nekā pāris lielāko pasaules filmu ražotņu repertuāra izsekošana un atšķetināšana, kā tas ir iegājies normāli mūsu populārā kultūrā, tādēļ var teikt pavisam godīgi - aizspriedumus atstāju aiz durvīm pirms sāku skatīties aiz pavisam vienkāršas cieņas.
Spēles es arī reiz esmu spēlējis un arī - pārlieku ilgi, tikai tagad laiku pa laikam, nostaļģijas mākts uzlieku kādu jaunu, paskatos un noinstalēju. Varbūt paspēlētu ilgāk, ja monitors man sāktu spārdīt sejā, dedzināt rokas utml. savādāk nepamet sajūta - same old, same old.
Es nedomāju, ka piekasos pie sīkumiem. Piekasījos pamatā pie triju elementu sliktā izpildījuma:
- filmas dramaturģijas (aktieru motivācija, kas notiek pie jaunas informācias atklašanas, kāds ir kāpinājums, kāda ir kulminācija)
- aktieru spēles (vai drīzāk scenārija)
- režija
Visnotaļ fundamentālas lietas. Tādēļ arī tās lietas lietas, ko norādīju likās norādīšanas vērtas, jo neesmu spēli spēlējis un filmas estētikas uztveri neietekmē kāds blakus produkts. Un es nedomāju, ka filmai ir jādod kāds handikaps, ja viņa veidota balstoties uz šādu blakus produktu (šajā gadienā spēli, bet tik pat labi var būt arī komiksi, kuru ekranizāciju ir ārprātā vairāk)
Un vēl arī komentāra garumu ietekmē nepieciešamība gribas izslimošanas laiku pavadīt mājās. Tādēļ, kādam ir jācieš |
|