Principā, konstruktīvāk būtu bijis Tev sākt ar norādi, kuru izdari beigās, proti, ka Tev nepatīk spēļu ekranizācijas. Ar to arī būtu viss pateikts.

Viss tālāk sekojošais ir klaji lieka piekasīšanās detaļām, kuras Tev subjektīvi nepatīk. Bet patīkami ir tas, ka beidzot ir jēdzīga kritika.
Jāsaka, ka norāde par kritikas audzinošo dabu ir kaitinoša - to tikpat labi vari attiecināt uz sevi un nokāpt no nepelnītā skolotāja pjedestāla ;)

Runājot par kinematogrāfiskajām detaļām un simbolismu - neko tur ar lupu nemeklēju, viss tur ir kā uz delnas. Un šāds detaļu daudzums, visnotaļ plašā stāsta interpretēšanas iespējamība, kurai klāt nāk atvērtās beigas - tas ir kas krietni vairāk par action filmu izklaidei (lasīt: zombijfilma domātnepratējiem, kas veido absolūto vairākumu).

Visa Tava kritika ir nekas vairāk par piekasīšanos, lai pamatotu beigu tēzi. Bet kritikas būtība - Tev nepatīk spēles ekranizācijas kā tādas, līdz ar to, pēc būtības kritika nav gluži par filmas saturu, bet atsevišķiem elementiem - kopsaucējiem ar spēlēm.
Subjektīva lieta - patikt tam vai nē. Tev nepatīk, bet man - tīk gan, lai gan labi saprotu, ka tas ir mehānisms no spēles. Kā jau teici - prieks ir skatīties mīļu lietu citas mākslas formātā. Bet jāpiezīmē, ka lieta nekļūst mīļa tāpat vien - tā par tādu kļūst kvalitāšu dēļ, kuras rakstā esmu atspoguļojis.

Līdz ar to - visu varēja sākt un beigt ar to apgalvojumu. Lai gan tad izpaliktu Tavs lasāmais domu gājiens, kurš visā būtībā ietver nepatiku pret filmas formātu un izvēlēto kino valodu, kura satur mehānismus no spēlēm.

Un ja reiz neesi spēlējis spēles - varbūt ir vērts pamēģināt, jo tās ir krietni plašākas un dziļākas, kā jau minēju rakstā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par kritikas kritiku - you're welcome, tādēļ jau mēs šeit esam (daļēji) :)

es nezicēlu, ka spēļu ekranizācijas man nepatīk. Jebkurai filmai dodu iespēju izpausties, dodu iespēju tai iziet cauri sajūtām un loģiskajam prātam un šo filmu noskatījos tieši pēc tavas analīzes divu iemeslu dēļ:
- likās, ka būs ātrāk noskatīties, nekā izlasīt aprakstu :)
- varbūt tomēr šī būs tāda filma, kas ļaus mainīt domas par spēļu ekranizācijām.
Filmas mani interesē daudz vairāk nekā pāris lielāko pasaules filmu ražotņu repertuāra izsekošana un atšķetināšana, kā tas ir iegājies normāli mūsu populārā kultūrā, tādēļ var teikt pavisam godīgi - aizspriedumus atstāju aiz durvīm pirms sāku skatīties aiz pavisam vienkāršas cieņas.

Spēles es arī reiz esmu spēlējis un arī - pārlieku ilgi, tikai tagad laiku pa laikam, nostaļģijas mākts uzlieku kādu jaunu, paskatos un noinstalēju. Varbūt paspēlētu ilgāk, ja monitors man sāktu spārdīt sejā, dedzināt rokas utml. savādāk nepamet sajūta - same old, same old.

Es nedomāju, ka piekasos pie sīkumiem. Piekasījos pamatā pie triju elementu sliktā izpildījuma:
- filmas dramaturģijas (aktieru motivācija, kas notiek pie jaunas informācias atklašanas, kāds ir kāpinājums, kāda ir kulminācija)
- aktieru spēles (vai drīzāk scenārija)
- režija

Visnotaļ fundamentālas lietas. Tādēļ arī tās lietas lietas, ko norādīju likās norādīšanas vērtas, jo neesmu spēli spēlējis un filmas estētikas uztveri neietekmē kāds blakus produkts. Un es nedomāju, ka filmai ir jādod kāds handikaps, ja viņa veidota balstoties uz šādu blakus produktu (šajā gadienā spēli, bet tik pat labi var būt arī komiksi, kuru ekranizāciju ir ārprātā vairāk)

Un vēl arī komentāra garumu ietekmē nepieciešamība gribas izslimošanas laiku pavadīt mājās. Tādēļ, kādam ir jācieš

(Reply to this) (Parent)

nepaskaidroju, kas tad ir tas sliktais pie kā noved tie mīnusi, kurus "sakasīju" - filma rada ļoti sadrumstalotu iespaidu.

Citi punkti, savukārt, noved pie tā, ka filma rada ļoti seklu un nekādu iespaidu. Ir daudz dažādu šausmu filmu, kuras ir lieliskas ne tikai tādēļ, ka viņas būtu "dziļas" or smth., labai šausmenie ir kaut kāds savs raksturs, savs elements, kas to padara spīdošu, bet šī filma nekādā veidā nenostājas līdzās kaut vai citiem angliski runājošiem šausmgabaliem kā Others, 6th sense, Shining, Suspiria. Vienīgais, kas nāk prātā līdzīgā līmenī esam ir Resident Evil, bet pat tas patika labāk (varbūt mūzikas dēļ, neatceros, pārāk sen skatījos)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, nezinu gan - man sadrumstalotības sajūtu nerada. Filmā ir pietiekami daudz motivācijas:

1) Mīlēta adoptētā meita ar garīgās veselības problēmām un tiek izvēlēta vecā, labā konfrontācijas terapija;
2) Meitas duālisms pamanīts, zīmējot tumšos zīmējumus;
3) Meita pazūd - tā pati vecā, labā mīlestība ir pamatmotīvs meitas atgūšanai;
4) Spēlīgās norādes nav tik sadrumstalotas, manuprāt, ja paskatamies uz 2. punktu - skaidri tak zināms, ka tās atstāja meita un zīmējumos ir skaidras norādes par vietu, kurp doties.

Un beigu galā nonākam pie tā, ka figurē daudz subjektīvā viedokļa, kas beigu galā ir vienkārša gaume - patīk tas spēlīgums filmā vai nē.
Es esmu tāds, kurš arī ikdienā redz daudz ko spēlīgu, sevišķi graustos. Līdz ar to, man galīgi netraucē tas, kas traucē Tev.

Bet SH salīdzināšana ar RE man allaž šķiet vulgāra. Tā vienkārši ņemt un Psiholoģisku Horror filmu likt blakus kārtējai ūbervaronessistpistzombijfilmai blakus...

Ā, un vai ir skatīta Forbidden Siren filma? Arī taisīta pēc spēles. Esmu redzējis vienu reizi un tur nu gan nesaskatīju neko spēlīgu. Pastāvīga filma no A-Z. Varbūt pamēģini noskatīties?!

(Reply to this) (Parent)