|
20. Mar 2009|09:07 |
Nu, nezinu gan - man sadrumstalotības sajūtu nerada. Filmā ir pietiekami daudz motivācijas:
1) Mīlēta adoptētā meita ar garīgās veselības problēmām un tiek izvēlēta vecā, labā konfrontācijas terapija;
2) Meitas duālisms pamanīts, zīmējot tumšos zīmējumus;
3) Meita pazūd - tā pati vecā, labā mīlestība ir pamatmotīvs meitas atgūšanai;
4) Spēlīgās norādes nav tik sadrumstalotas, manuprāt, ja paskatamies uz 2. punktu - skaidri tak zināms, ka tās atstāja meita un zīmējumos ir skaidras norādes par vietu, kurp doties.
Un beigu galā nonākam pie tā, ka figurē daudz subjektīvā viedokļa, kas beigu galā ir vienkārša gaume - patīk tas spēlīgums filmā vai nē.
Es esmu tāds, kurš arī ikdienā redz daudz ko spēlīgu, sevišķi graustos. Līdz ar to, man galīgi netraucē tas, kas traucē Tev.
Bet SH salīdzināšana ar RE man allaž šķiet vulgāra. Tā vienkārši ņemt un Psiholoģisku Horror filmu likt blakus kārtējai ūbervaronessistpistzombijfilmai blakus...
Ā, un vai ir skatīta Forbidden Siren filma? Arī taisīta pēc spēles. Esmu redzējis vienu reizi un tur nu gan nesaskatīju neko spēlīgu. Pastāvīga filma no A-Z. Varbūt pamēģini noskatīties?! |
|