iepriekšējais varbūt bij par vieglu:)
Tos vīriešus, kas tiecas pēc daudzām sievietēm, var iedalīt divās grupās. Vieni mūžam meklē savu sapņu meiteni, bet otri cenšas apgūt sieviešu pasauli visā tās raibumā.
Pirmajiem piemīt liriska apmātība. Viņi meklē sievietē sevi pašu, savu ideālu un arvien no jauna viļas, jo ideāls, kā zināms, ir tikai tas, kas paliek nesasniegts. Neveiksme viņus trenc no sievietes pie sievietes, dod viņu nepastāvībai romantisku attaisnojumu, un sentimentālas dāmas šāda stingri ievērota poligāmija pat aizkustina.
Otrajiem viņu apmātība ir episkas dabas, un viņi sievietē nesaskata nekā saviļņojoša. Sieviete nav viņu ideāla iemiesojums, tādēļ viņus nedz pievelk, nedz arī spēj vilt. Taču nespējai vilties piemīt kas piedauzīgs, tāpēc episkā meitu mednieka apmātība šķiet neattaisnota (ar vilšanos neizpirkta).