garš citāts
...Citiem vārdiem sakot, runa ir par neticamām nejaušībām. Runa ir par "dīvainām lietām". Par acīm redzami jēdzīgām sakrītībām, kurām nav nekādas kauzālas cēloniskas sakarības.
Visi, kas sēdējuši pie spēļu galda, būs ievērojuši, ka veiksme un neveiksme šķiet nākam pa porcijām. Spēlētāji runā par "laimīgām" un "nelaimīgām: dienām; un ne tikai spēlētāji. Tā domājam mēs visi. Un dažreiz rodas iespaids, ka notikumi pa īstam sazvērējušies pret mums. Notiek "dīvainas lietas", lietas, kas izaicina iespēju priekšnojautas.
Vispirms paraudzīsimies uz nejaušības jēdzienu.
Metot gaisā monētu un dabūjot "ģerboni" deviņpadsmit reižu pēc kārtas, vairākums uzskatīs, ka iespējai dabūt "ciparu" divdesmito reizi jābūt ārkārtīgi augstai. Tomēr iespēja, ka arī nākamajā reizē būs "ģerbonis", joprojām ir piecdesmit pret piecdesmit. Pēc ļoti liela metienu skaita , teiksim, aptuveni desmit tūkstošiem, kļūs redzams, ka "ģerboņu" un "ciparu" skaits izlīdzinājies uz kādiem pieciem tūkstošiem viena un pieciem tūkstošiem otra. To sauc par "lielo skaitļu likumu", kas ir varbūtības aprēķina pamats. Varbūtības aprēķins, iespēju priekšnojautas un statistika ir pamatā gandrīz vai visai cilvēka darbībai, no atomfizikas līdz socioloģijai.
Tomēr ne mazāks pamats mums ir runāt par nejaušības paradoksu. (...) Citiem vārdiem sakot, paradoksu veido tas, ka savstarpēji neatkarīgas darbības šķiet piepildām likumsakarību.
Daudzu vasaru garumā esmu skaitījis bišu dzēlienus. Ikreiz, kad man vai manam asistentam iedzēla bite, es to pierakstīju. Parastā vasarā mēs allaž saņēmām no divpadsmit līdz piecpadsmit dzēlieniem katrs. Nekad vairāk, nekad mazāk. Beigu beigās es droši varēju aprēķināt, cik dzēlienu saņemšu nākamajā vasarā.
Cits piemērs ir suņu kodieni Ņujorkas pilsētā. 1955. gadā veselības aizsardzības iestādēm vidēji dienā tika ziņots par 75,3 gadījumiem, kad cilvēks cietis no suņa kodiena. Nākamajā gadā skaitlis bija 73,6 dienā. 1957. gadā tas bija 73,2. 1958. gadā 74,5 un 1959. gadā 72,6. Skaitlis, kā mēs redzam, ir diezgan pastāvīgs, tāpat kā ar bišu dzēlieniem. Citiem vārdiem sakot, suņu kodienus nākamajā gadā iespējams aprēķināt pietiekami precīzi. Bet katrs suņa kodiens kauzāli ir neatkarīgs no visiem citiem aptuveni 75 tās dienas kodieniem. Katrs kodiens ir atsevišķa darbība, atsevišķa nelaime, komplicēta apstākļu un nejaušību virkne, kas norisinās ārkārtīgi dažādos apstākļos, un ārkārtīgi dažādos veidos ielaižas katra atsevišķa indivīda ikdienišķās dzīves ritējumā. Te var būt runa par vecu frizieri, kuru nekad mūžā vēl nav sakodis suns un kura salonā pēkšņi iebrūk saniknots aitusuns, vai par kādu labi audzinātu klēpja sunīti no Augšējās Vestsaidas, kurš nekad nav redzējis pastnieku vai nodarījis pāri nevienai dvēselei, bet, pēkšņi uznākot dievišķai iedvesmai, iekož istabenei, un šie indivīdi pēkšņi tiek izraudzīti, lai aizpildītu robus iepriekšparedzamajā statistikā. Varētu domāt, ka nav iespējams aprēķināt tik daudzu komplicētu, atsevišķu attiecību skaitu, bet tā tas nav. Ievērības cienīgs ir fakts, ka attiecības, atsevišķi ņemtas, ir neaprēķināmas, bet vienkopus uzrāda stabilu caurmēru.