"Nakts ver vaļā baismu dzīli.
Krūmos krupji garkājaini,
Drūmi, resnvēderaini.
Saknes tā kā čūskas vijas,
Kurām ēsmas jāpierijas,
Smiltīs čurn, no klintīm sniecas,
To, kas dzīvs, tās sagrābt tiecas;
Polīptaustekļiem tās taustās,
Ceļinieks lai bailēs raustās.
Pales bariem sūnās, norās
Skraida, ālējās un gorās,
Tekā kalnā, tekā lejā!
Apkārt jāņtārpiņi spīgo,
Lido viss un dej un žvīgo
Prātus mulsinošā skrejā."