Zemnieks kaut ko buldurē dzīvnieciskā dialektā. Vienīgie brīži, kad uztvēru lauķa teikto, bija tad, kad viņš sarunājās ar savu ganāmpulku. Raidīja lopiem dažnedažādus lamuvārdus. Piemēram, viņam bija draņķa krancis, maucīga govs, drāžama aita, sūda runcis un bezsmadzeņu vistas. Visus lopus viņš nogānīja pēdējiem vārdiem, tikai zirgus ne - tie izpelnījušies zināmu cieņu. Līdzīga aina vērojama bāros - tur visi apdirš visus, izņemot tos, kurus grib jāt.