From: nrk	Date: 22. Augusts 2005 - 07:34		(Pastāvīgā saite)

Ja vēl būtu mazliet mazāk tikai iztulkotājiem saprotamu vārdiņu, vispār būtu jauki.

	From: aardark	Date: 22. Augusts 2005 - 15:54		(Pastāvīgā saite)

centīšos mazliet skaidrāk atklāt lasītājam

Haha, bet tomēr vajadzēja vairāk pacensties.

From: (Anonymous)	Date: 24. Augusts 2005 - 12:00		(Pastāvīgā saite)

Dienas lasītāju komentāri: «Eirotulkošana» un valodas preskriptīvisma kustība Latvijā Krauklis, 22.08.2005 00:56:11: Dilāns daļēji saka ko jēdzīgu, bet viņu lasot, rodas bailes: vai tad tiešām latviešu valodā latviskas cilmes vārdi jau nonākuši mazākumā? Valodnieku uzdevums būtu LATVISKOT daudzus no šiem svešvārdiem (ekskluzīvs, preskriptīvs, krativitāte u.c.). tulkotaja, rutateteris238@yahoo..co.uk, 22.08.2005 01:00:03: ES dokumentu tulkošana nav salidzināma ar, piem. daiļliteraturas tulkošanu - dokumentu tulkotājiem prieksraksti ir nepieciešami, lai būtu zināma vienveidiba. Protams, ne jau visiem jaunradītajiem terminiem var piekrist. Bet kādēļ autors atkal tik gari spriedelē par "varu"? mm, 22.08.2005 06:40:41: Tulkoto dokumentu valoda ir vienkarsi briesmiga, paqrasts cilveks saturu nevar saprast, pat varakas reizes izlasot. četrkājis tulkotājs, MA, 22.08.2005 06:42:56: Nebiju dzirdējusi par tādu "Ekonomikas un kultūras augstskolu". Laikam kārtējā putlūriņu štancēšanas iestāde, spriežot pēc tā, cik "kompetenti" un "prasmīgi" lektori tur salasījušies. Slinkums komentēt katru muļķību, bet "lektoram" atgādināšu, lai vismaz neputrojas un savu nezināšanu un dumjību tik klaji neizrāda, putrojoties ar European Council, Council of Europe un Council of the European Union, kas ir trīs dažādas padomes. Kauns par tādiem lektoreļiem un žēl studentu, lai gan- paši jau vien vainīgi, ja labākā vietā nav spējuši iestāties. ciska, 22.08.2005 07:53:04: Kas tur ko briiniities, ja tulkoshanas un terminologijas centru vada kaut kaads dakteris, nevis valodnieks. Latvijaa nav svariiga izgliitiiba, svariigi ir blati. Vērotājs, 22.08.2005 08:05:25: Kas prot tulkot - tulko pats, kas neprot - vada tulkotājus, bet, kas neprot arī vadīt, tas māca citus kā jātulko. Haris, 22.08.2005 08:39:12: Šo visu lasot, neaizmirsīsim, ka Gatis Dilāns sevi ir pamatīgi apliecinājis kā, piemēram, nikns Druvietes politiskais pretinieks un "Vesķi Sevodņa", "Čas", "Neatkarīgās" (Toča) domubiedrs jautājumos par "krievu apspiešanu un diskriminēšanu". ha, ha, ha, ha, 22.08.2005 09:50:00: to rakstot, cien. autoram gan vajadzeja zinat, ka Eiropas Padome nebut nav tas pats, kas Eiropadome, kas skiet tiek litots pec krievu val. prauga - ebroprlament, evrokomisija utt. Jo ir tris padomes... Garlībs, 22.08.2005 10:18:37: Tādu švaukstiņu kā autors dēļ arī mūsu valoda pārtop par vienu smirdīgu anglicismu izgāztuvi. Kauns par "Dienu", ka tā šādiem rietumu-vērtību-apsēstām bazūnēm pasniedz publisku ruporu.. No otras puses, zinot "Dienas" ideoloģisko nostāju - tas vairs nepārsteidz. Bet Sarmīte taču bija latviskas Latvijas cīnītāju pirmrindniekos... Kalpu tauta!

From: (Anonymous)	Date: 24. Augusts 2005 - 12:04		(Pastāvīgā saite)

(turpinājums) ansis, 22.08.2005 10:36:29: Nesaprotu, kas šai rakstā ir teikts. Pāris piemēru, kam varētu piekrist, bet pārējais murgains stāsts, bez jēgas un mērķa. Bet tā kā aizkaitināts, vai neapmierināts. Laikam vēl vienam valodniekam nav ko darīt. jaanis, 22.08.2005 10:39:24: Atkal Dilāns izgāž savu neapmierinātību - tikai pat nav skaidrs uz ko??? Turklāt vēl pāris izpratnes kļūdu - laikam pat piemēri pievilkti no kāda cita... Tai augstskolai gan nav nākotnes. Redaktore, 22.08.2005 12:27:22: Ko es no šī raksta sapratu/nesapratu: 1) nost ar preskriptīvismu - lai dzīvo dažādas valodas varietātes, ļausim ziedēt visām puķītēm! Pieņemsim, ka piekrītu. Tomēr katrai rungai divi gali: vai turpmāk mācību iestādēs latviešu valodas gramatiku nevajadzētu mācīt? Svešvalodu mācīšanā taču joprojām ietilpst arī gramatika un leksika; 2) vai tiešām management visos gadījumos ir menedžments (kā, lūdzu, tulkot management of water resources - ūdens resursu menedžments, vadība vai pārvaldība - man domāt,attiecībā par ūdens, mežu vai citiem resursiem der vārds "apsaimniekošana")? Būtu jau labi, ja katram vārdam vienā valodā atbilstu viens vārds citā valodā... Valodām ir tāda nelāga iezīme kā polisēmija, kas negrib pakļauties centieniem pēc vienveidīgas terminoloģijas un kuru iznīdēt varētu vienīgi, liekot lietā cien. raksta autora nievāto un nīsto preskriptīvismu... Kā tad galu galā būs - ievērosim vai neievērosim normas? džo, 22.08.2005 13:01:49: Izskatās, ka galvenā doma ir ļaut terminus radīt tautai, jo raibākus, jo labāk, un valodniekiem vien atliek kā folkloras vācējiem staigāt un apklaušināt katra novada ļaudis, ko tad tie savā starpā un kā nu kurš runā... Pilnīgai ainai gan vajadzētu procentuāli izrēķināt, kurš no lietojumiem ir visizplatītākais - galu galā varētu taču obligātu iknedēļas tautas nobalsošanu rīkot. Turklāt arī likumus rakstīt vajadzētu vienkāršās tautas pārstāvjiem, jo juridiskā terminoloģija vispār ir pilnīgā topā :)) pitch, pitch@navigator.lv, 22.08.2005 13:46:34: Rakstītājs ir mazizglītots. Viņa paša runu var saprast tikai tad, ja zina angļu vārdus. Valodas pārmaiņas viņam ir savas valodas aizķepināšana ar anglismiem. Viņa rupjāko kļūdu izlabojums: Eiropas Padome īstenībā ir Council of Europe, bet "Eiropadome" ir European Council. Savukārt Council of the European Union ir Eiropas Savienības Padome. Aldis Lauzis, aldis.lauzis@lvs.lv, 22.08.2005 14:25:16: Valodniecībai vienmēr bijuši divi aspekti - aprakstošais (deskriptīvais) un normējošais (preskriptīvais). Tās nepavisam nav divas attieksmes pret valodas parādībām un pārmaiņām. Abus aspektus pretstatīt, kā to dara autors, ir klaja demagoģija. Noraidīt valodas faktu izvērtēšanas un formu atlases darbu nozīmētu par nelikumīgi radušos pasludināt visu literāro valodu. Tikpat demagoģiska ir autora tēze, ka valodas normēšanas institūcijām (ko autors pavirši dēvē par Zinātņu akadēmiju)būtu "jādalās varā" ar sabiedriskām grupām un grupējumiem. Šīs institūcijas taču ir radītas kā forumi, kuros notiek šo grupu un grupējumu viedokļu saskaņošana. Komentētāji pamatoti norādījuši, ka autors ir bezgala paviršs. Vēl tikai jāpiebilst, ka viņš aicina uz līdz šim sasniegtā valodas kultūras līmkeņa eroziju, tās likumību noniecināšanu. Nu kā gan var aicināt uz trāpīgo vārdu "līdzšinējs" un "pašreizējs" nomaiņu ar "esošs" (kam, protams, ir sava vieta)! Pieredzējuši redaktori un tulkotāji varētu Dilāna kungam pastāstīt, ka laikā, kad latviešu valodai bija jānoturas pret rusificēšanos, savu valodu cienoši redaktori un to protošs rakstītāji gan neatļāvās "suščestvujuščij, existing (kā līdzšinējs)" tulkot ar "esošs". Bet autors, kā redzams, balstās uz nepieredzējušu un līdzšinējo pieredzi ignorējošu tulkotāju praksi.

From: (Anonymous)	Date: 24. Augusts 2005 - 12:06		(Pastāvīgā saite)

(beigas)

ieva, romuls@apollo.lv, 22.08.2005 17:54:24:
Autoram, protams, var pārmest gan radikālismu, gan vienpusību, taču fakts ir fakts: grupiņa sazin pēc kādiem principiem atlasītu cilvēku valodnieku vadībā nodarbojās ar terminu veidošanu, lai gan attiecīgajā nozarē visticamāk darbojas vēl ne viens vien Skolotājs (šī vārda visplašākajā nozīmē) un pašiem vadoņiem nav ne mazākās izpratnes par nozari, kurā šie termini tiek veidoti, kur nu vēl par terminoloģijas stāvokli tajā. Izeja? Vispirms būtu jāizveido korpuss, pie tam katrā nozarē, tad šis korpuss jāizanalizē un tikai pēc tam var rīkoties. Galu galā, ja kaut kur, "tur augšā" pastāvētu absolūti pareizā latviešu valodu, tad pareizi runājošo cilvēku skaits būtu daudz lielāks un katrs kaut cik izglītots cilvēks, piemēram, spētu atrast pēc iespējas precīzāku apzīmējumu tam pašam "nelaimīgajam menedžmentam". Kaut vai izmantojot jau esošos darinājumus. ++

Gatis Dilans, gatisd@lanet.lv, 22.08.2005 18:05:16:
Paldies,ka lasījāt rakstu, tomēr atbildēšu, ka paviršība nav totāli manā pusē. Mans sauklis arī nav "nost ar preskriptīvismu!" - mans sauklis ir "preskriptīvisms eksistē un valda"! Es rakstu, ka zināma preskripcija IR VAJADZĪGA, bet dot totālu varu preskriptīvistiem ir aplami. Nemēģinu arī neko pretstatīt - deskriptīvā pieeja radās kā alternativa preskriptīvismam un dominē modernajā lingvistikā. Neesmu arī Druvietes ienaidnieks - es tikai centos atspēkot viņas "argumentus", ka tas krievu skolu projekts ir balstīts uz akadēmisku darbu - es teicu, ka tas projekts ir politiski inspirēts. Bet ziniet to teicienu: "if you can not attack the message, attack the messanger". Varbūt kaut kur esmu paviršs - kurš nav? ++


četrkājis tulkotājs, 22.08.2005 19:44:56:
Jā, jā. Savukārt tu, autor, piekop diezgan smacīgu taktiku- ja nespēj sakarīgi atbildēt uz pamatotu kritiku, tad sāc gaudot, ka ļaunie nelieši uzbrūk tavai izcilajai personībai, nevis kritiski analizē teikto. Ar tavām kļūdām un paviršībām pietiek, lai zustu ticamības moments. Ja dakteris uzrakstīs, ka cilvēka smadzenes izvietotas pautos, es ļoti skeptiski uztveršu viņa spriedelējumus par vēzi, kaut arī viņam varbūt šur un tur būtu taisnība. Kauns, autor, kauns!