Tīģer! Tīģer! Ugunskrāsā Pusnakts biezokņos tu lāso. Kam tā acs un māka bija Veidot tavas simetrijas?
Teic – no kādām dzīlēm nācis Zaļais spīdums tavās acīs? Kur tas mūžiem ilgi krāts? Kādas rokas darināts?
Kurš tas lielais meistars bijis, Muskuļus un cīpslas vijis, Kā no akmens tevi cirtis, Dunēt pavēlējis sirdij?
Kam gan veseris tāds bij? Kādas ēzes ugunī Veidoja viņš roku drošu Satvērienu nāvējošu?
Un, kad zvaigžņu acis vērās, Vai viņš prieka neatdzērās, Viņš, kas dižu zvēru lika Līdzās avitiņai sīkai?
Tīģer! Tīģer! Ugunskrāsā Pusnakts biezokņos tu lāso. Kam tā acs un māka bija Veidot tavas simetrijas?
Atdzejojusi Olga Lisovska
|