Tīģer! Tīģer! Ugunskrāsā
Pusnakts biezokņos tu lāso.
Kam tā acs un māka bija
Veidot tavas simetrijas?

Teic – no kādām dzīlēm nācis
Zaļais spīdums tavās acīs?
Kur tas mūžiem ilgi krāts?
Kādas rokas darināts?

Kurš tas lielais meistars bijis,
Muskuļus un cīpslas vijis,
Kā no akmens tevi cirtis,
Dunēt pavēlējis sirdij?

Kam gan veseris tāds bij?
Kādas ēzes ugunī
Veidoja viņš roku drošu
Satvērienu nāvējošu?

Un, kad zvaigžņu acis vērās,
Vai viņš prieka neatdzērās,
Viņš, kas dižu zvēru lika
Līdzās avitiņai sīkai?

Tīģer! Tīģer! Ugunskrāsā
Pusnakts biezokņos tu lāso.
Kam tā acs un māka bija
Veidot tavas simetrijas?

Atdzejojusi Olga Lisovska