par vecumu un domāšanu un dažiem maldiem
Kad man bija 16, es domāju, ka 25 ir reāls vecums, kad sieviete jau ir nopietna, ar bērnu, visbeidzot jānogriež garie mati, un pumpas vairs nemetas.

Tagad man ir 26 un es nemaz nedomāju griezt matus, man nav bērnu, vēlarvien ir pumpas un klāt nākušas pirmās grumbas, un vispār nemaz neliekas, ka man būtu tāds reāls vecums.

Bet ja tā padomā, puse mūža jau ir nodzīvota.

Bet no otras puses, es vēl esmu jauna sieviete darbaspējīgā vecumā. Tad kāpēc es tēlaini izsakoties jūtos kā izkakāta stiķene, bet vienkāršāk sakot - esmu vienkārši šausmīgi piekususi, un mājās pārvelkoties knapi kustos??
Nu jā, es strādāju jau kopš 13-14 gadu vecuma. Vairāk vai mazāk bez atvaļinājumiem. Ir bijis melnāks darbs (apkopēja, pastniece, pārdevēja uz tirgus), tagad ir baltāks - grāmatvede. Vienalga grūti. Katrā dabā ir bijušas reizes, kad nāku mājās raudādama. Bet ir bijusi ticība, ka ar darbs ir tikums, un, ja labi strādāšu, viss būs labi. Vairs nav šādas pārliecības.
Agrāk domāju, ka gausties un vaimanāt ir stulbi, un nevajadzīgi. Ka čaklie nevaimanā, bet dara, un viņiem viss ir. A tagad gribas pažēloties, ka pēcpusdienās dur sirdī un naktīs guļot tirpst rokas.

Man jau ir labi, mani mājās ir kas samīļo, sabužina. Uz to brīdi viss aizmirstas, bet jauna diena atnāk ar jaunām šausmām - es neredzi sevi tālāk par rītdienu, man nav savu sapņu, tikai kaut kādi iesāktie, pie kuriem izmisīgi turēties, kaut arī īsti tā vairs nemaz negribas.

Un paskatos uz savu mammu, un nobrīnos par viņas enerģiju viņas 52. Brauc rušināt dārzu, piehaltūrē. Kad es saku, ka paņemšu atvaļinājumu, viņai iespīdas acis, un uzreiz piedāvā man ar iespēju piepelnīties. Bet es negribu, es gribu atpūsties!!

Un tad vēl man bija licies, ka, ja cilvēks ir piekusis, tad jau viņš nevar palikt resns, jo ēdiens taču ir notērēts, ja jau gala rezultāts ir piekusums. Nekā - paliek gan resnāks. Nu ir jau iespēja piecelties agrāk no rīta, un aiziet uz sporta zāli, bet cik stundas tad paliks miegam - 5?? Tad varbūt tomēr labāk mazliet pagulēt??

Kad ir nauda, nav laika aiziet pie friziera, kad ir laiks, nav naudas.

Un visstulbākais, ka viss taču ir vislabākajā kārtībā. Un īstenībā, es esmu ļoti laimīgs cilvēks!! Tiaki ļoti, ļoti piekusis.