- - -
Vērtības: Feminisms - nāves kultūra
Feminisms kā sieviešu “līdztiesības” labējā (right-wing) ideoloģija nākusi no 19. gs. ASV un Lielbritānijas, sākotnēji par pamatu ņemot Šveices jurista J. Bahofena darbu “Mātes tiesības”. Ja 19. gs. feminisms izveidojās kā pamats elementāru sieviešu juridisko tiesību iegūšanai (piemēram, tiesības balsot), tad līdz mūsdienām tas ir ieguvis pavisam jaunu raksturu, progresējis attīstībā, un tam nav nekā kopīga ar sievišķīgumu (latīņu: femina – sieviete). Tiek uzskatīts, ka ir piedzīvoti trīs “feminisma viļņi”, no kuriem vismaz pēdējie divi ir nesuši tikai postu, un to sekas iesakņojušās šodienas sabiedrībā. Tam nav nekā kopīga ar sociāldemokrātisko sieviešu emancipāciju, kā rezultātā izveidojās vēl ciešāks ģimenes modelis (pretstatā tam, ko vēlējās panākt labējie). Vienā teikumā raksturojot, feminisma centieni ir vērsti ne tikai uz dzimumu dabisko un sociālo atšķirību novienādošanu, bet pat uz pilnīgu patriarhāta apspiešanu, tādējādi mainot abu dzimumu lomas arī ģimenes un sabiedriskajā dzīvē. Šīs ideoloģijas progresēšanā ir piedalījušies pārsvarā neoliberāli teorētiķi, kuru idejas cēlās no t.s. Frankfurtes skolas. Pēcāk tika ņemti aizguvumi, traktējot psihoanalītikas pamatlicēja Zigismunda Freida darbus. Freida darbu interpretācijas radīja “seksuālo revolūciju”, kas attaisnoja homoseksualitāti kā dabisku tieksmi un feminismu kā pretstatu “tumsonīgajiem, vecmodīgajiem” uzskatiem par dzimumu klasiskajām, dažādajām sociālajām lomām. Šodien feminisms ir sasniedzis destruktīvu līmeni kā “Frankfurtes skolas” atzars.

Kultūrmarksisms ir 20. gadsimta sociālpolitiskā platforma, kas izveidojās Vācijā, Frankfurtes skolā. Norietot klasiskajam sociālismam, tas bija pilnīgs pretstats kreiso - sieviešu emancipācijai. Kad kultūrmarksisms (kuram nav nekā kopīga ar Marksa un Enelsa ekonomiskajām teorijām un kapitālisma kritiku) aukstā kara laikā vairs nebija spējīgs piesaistīt publiku ar normālu sieviešu emancipāciju, nevis šo Rietumu murgu, liberāļi to attiecīgi sagrozīja. Tie, izmantojot viltīgas taktikas, propagandē sieviešu tiesību aizstāvēšanu. Praktiski, tas ir moderns, šodienas apstākļiem piemērots, pret-dabiskuma modelis, ko mūsdienās vistiešāk apoloģē neoliberālisms. Pats feminisms ir pretdabiska nāves ideoloģija, kas grauj dabisko kārtību un robežas starp dzimumiem. Tas atņem mātei tās dabas doto lomu kā ģimenes sirdij un tēvu padara nespējīgu apgādāt un sargāt ģimeni. Lai gan Austrumeiropa un Baltijas valstis to pēcpadomju attīstības ceļā vēl nav piedzīvojušas (un, paldies, Dievam, ka nav) liberālo Rietumu likteni, jau labu laiku no ārzemēm ir ieviestas tendences, kas nepārprotami indicē uz feminisma kulta neuzkrītošu ieviešanu Latvijas sabiedriskajā “kultūrā”.

Laiku atoakaļ plašu sabiedrības uzmanību guva t.s. “Pussy Riot” parādība Krievijā. Jauno sieviešu pankroka grupa ar vulgāro nosaukumu nevis vienkāršā demonstrācijā pauda nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu un tā piekopto politiku, bet sarīkoja huligānisku scēnu baznīcā. Man nesimpatizē ne Putins, ne viņa iekšpolitika, kaut bieži apoloģēju viņa ģeopolitiskās ambīcijas, taču nevar noliegt, ka graut valstu tradicionālās vērtības, šajā gadījumā zaimojot Krievijas ortodoksālās Kristietības tradīcijas, ir īstā sātanistu garā. Paralēles velkamas ar baznīcu dedzināšanu, ko piekopa margināļi, no kuriem atteicās pats Ļeņins. Nebrīnos, ja pēc gadiem mums radīsies pašiem savas “Pussy Riot” līdzinieces. Šodien Latvijā, ieplūstot dažādām perversām televīzijas programmām un pārraidēm kā MTV un subkultūrām, kas sludina robežu graušanu starp dabiskajām atšķirībām (līdz ar to arī dzimumu), mēs sākam transformāciju uz sabiedrības modeli, kurā mātes un tēva tradicionālās lomas izplūst un izzūd. Jaunas sievietes bieži vien pārtop vieglas uzvedības atpūtas meklētājās vai aukstās karjeristēs, kuras vairs nevēlas veidot ģimeni pavisam vai aizbildinās, ka tam ir par agru, vēlu vai arī, nedod Dievs, histēriski kliedz par dzimumu diskrimināciju. Vīriešiem sāk rasties problēmas, instinktīvi izjūtot, ka sieviešu tradicionālā loma ir izgaisusi. Tie sāk pielāgoties attiecīgajai videi. Rodas labvēlīga augsne, lai notiktu seksuālo minoritāšu aktivizēšanās, masu degradācija alkoholismā un narkotikās, vulgāra uzvedība un prostitūcija. Tiek popularizēti aborti un kontracepcija. Demogrāfiskās krīzes postītā, Latvija piedzīvotu straujāku dzimstības rādītāju kritumu. Ziemeļamerikā un Rietumeiropā tā jau ir uzskatāma par normu un pareizu sabiedrības virzības ceļu, kas izpaužas gan darba tirgū, gan demogrāfiskajos rādītājos, kā arī sociālajā statistikā.

Šodienas “koka kolas paaudze” Latvijā pieredzēs to pašu, kas turpina graut Ziemeļamerikas un Eiropas valstis. Tā ir vai nu pilnīga sieviešu pārvēršana vīriešos, ietērpjot tās kombinezonos un novietojot būvlaukumā, vai nesekmīgā, bet ne mazāk traumējošā transformācijā par, bezmērķīgus seksuālos instinktus raisošām, būtnēm, kas aizvieto tradicionāli sirsnīgu, mīlošu māti. No ārzemēm aizgūtie, televīzijas šovi, seriāli un filmas, “popkultūra”, mediju tendences un ievestās preces kliedz pēc vēlmes sagraut tradicionālo ģimenes modeli, kurā abi dzimumi skaidri apzinās savu identitāti un lomu. Ar to, protams, nav jāsaprot, ka sievietēm būtu jāatsakās no izglītības vai izaugsmes iespējām darbā utt., es spēcīgi iestājos par sieviešu emancipāciju, kuras rezultātā sievietes guva tiesības balsot un arī pašas veidot politisku karjeru, taču ir jāapzinās robežas, piemēram, kad uzņēmumā tiek paziņots, ka proporcionāli jābūt vairāk sieviešu dzimtes nodarbināto vai tiek sludināta degradācija, kas iznīcina tradicionālās vērtības un valsts demogrāfiskos balstus. Lai gan šodien Latvijā varam novērot tikai atsevišķu sieviešu pilnīgu atteikšanos no savas būtības, nevajag dzīvot ilūzijās, ka feminisma pastāvēšana nav, sabiedrību apdraudošs, faktors – par to liecina daudzu valstu piemērs. Kā jau minēju, feminismam nav nekā kopēja ar sievišķīgumu – ne ar piecu bērnu ģimenes māti mājsaimnieci, ne ar jaunu studenti, kura apgūst medicīnu universitātē. Feminisms ir nāves kultūra, kas ir daļa no centieniem paverdzināt mūs, jo vieglāk ir kontrolēt pelēcības bez dzimumiem, izcelsmes, ticības un gan jau, ka drīzumā arī – vārdiem un uzvārdiem !





http://klab.lv/users/artursleitlands/1792.html