Haiku cikls 'Club Misanthropy' iz ulvs jaunības gadiem. (5 - 7 - 5)

viss ir kaitinošs
un visapkārt ir sūdi
andris ir miris

ļaunais un labais
alkohols līst no griestiem
un kristīne vemj

melns, kas melns ir balts
esmu balts un saprāts ar'
un mākonju nests

tikai tu un es
lūdz manu piedošanu
pūstošais nigger

es bieži mainos
man piedrāzt tevi, saldā
tu lēnām izdziesti

tu stāvi man klāt
un kreatīvs ir miris
es jūtos mīļi

rīts ir uzausis
tu- saules apspīdēta
man- ciets kā akmens

prieks pārņem mani
un es spļauju tev sejā
orģija beidzas

līst skābais lietus
sapņi pazūd iztālēs
saplīst alus glāze.

ārā spīd tumsa
es mēģinu tevi žņaugt
tu mani atgrūd

sāpju pārņemtie
lietus lociitie pidari
lieciet mani mierā

alvas zaldātiņš
un pārtopu es skaņā
lēni, āši mirdams

prieks ir sadedzis
saule- norietējusi
niggeri- beigti.

(c) ulvs 2004

P.S.

Laikam aizmirsu brīdināt, ka šīs haikas nedrīkst lasīt kosmopolīti jaunieši zem 18.