Haiku cikls 'Club Misanthropy' iz
ulvs jaunības gadiem. (5 - 7 - 5)
viss ir kaitinošs
un visapkārt ir sūdi
andris ir miris
ļaunais un labais
alkohols līst no griestiem
un kristīne vemj
melns, kas melns ir balts
esmu balts un saprāts ar'
un mākonju nests
tikai tu un es
lūdz manu piedošanu
pūstošais nigger
es bieži mainos
man piedrāzt tevi, saldā
tu lēnām izdziesti
tu stāvi man klāt
un kreatīvs ir miris
es jūtos mīļi
rīts ir uzausis
tu- saules apspīdēta
man- ciets kā akmens
prieks pārņem mani
un es spļauju tev sejā
orģija beidzas
līst skābais lietus
sapņi pazūd iztālēs
saplīst alus glāze.
ārā spīd tumsa
es mēģinu tevi žņaugt
tu mani atgrūd
sāpju pārņemtie
lietus lociitie pidari
lieciet mani mierā
alvas zaldātiņš
un pārtopu es skaņā
lēni, āši mirdams
prieks ir sadedzis
saule- norietējusi
niggeri- beigti.
(c) ulvs 2004
P.S.
Laikam aizmirsu brīdināt, ka šīs haikas nedrīkst lasīt kosmopolīti jaunieši zem 18.