IMO tas ir citādi, un to sauc par trauksmi vai varbūt trauksmainumu;

panikas lēkme ir ļoti specifisks verķis - vienubrīd organisms ieslēdzas pilnīgā overdraivā, sirds dauzās un baigi slikti, liekas, ka nomirs / vai arī sākas psiholoģiski gļuki tipa depersonalizācija, derealizācija un sajūta, ka jūk prātā - tam vienmēr ir kaut kāds trigeris, bet tas parasti nav kaut kas tāds, uz ko reāli būtu jāreaģē, drīzāk hipotētiska situācija/nelāga doma. Piemēram, cilvēkiem ar tieksmi uz panikas lēkmēm var būt panikas lēkme no tā, ka iedomājas, ka varētu būt panikas lēkme. Kā saproti, diezgan nepatīkami.

Bet trauksme arī ir psih* dabas lieta, t.i., galvas dakteris, meditācija n shit var palīdzēt.

Mēdz būt tā, ka ir abi vienlaikus, nu tb cilvēks, kurš ir trauksmains, reizēm dabū arī panikas lēkmi, bet tie ir atšķirīgi stāvokļi.