Tā kā dvēsele ir ētiskais lēmējs un šiem lēmumiem kritērijs un tiesnesis ir Dievs, tad tehniski tava dvēsele jau pieder sātanam. Vēl jo vairāk - neviens nepieder sev pašam - šī ir Dieva pasaule. Var jau tik plašu kontekstu neņemt vērā un izturēties kā RIMI gruzavika šoferis, kurš ir boss savā gruzavika kabīnē, bet ceļa galā nāksies atskaitīties - un viens Dieva noliegums (ļauna izvēle) jau ir par daudz. Tak što jautājums ir principā nevietā.
Drīzāk būtu vērts pārformulēt - cik tev būtu jāmaksā, lai atgūtu savu dvēseli. Un atbilde ir - bezgalība, jo tas ir tas, par cik tu viņu pārdevi (par "Dieva vērtību"). Tāpēc Dievs ir vienīgais, kurš tavu dvēseli var atpirkt. Un būtu baigākās ziepes (un būs, ja tu nerīkosies), ja Dievs nebūtu izvēlējies dažus izglābt, izciešot šo bezgalīgo cenu uz Krusta. Un to mēs katrs varam saņemt kā savu samaksu. Mūsu dvēseles var tikt atgūtas - bet vienīgi pa vienai un no pašu izvēles; bet arī - tikai tik ilgi, kamēr ir laiks, kamēr mēs esam dzīvi, jo pēc nāves seko tiesa - un tur jau vairs nekāda tirgošanās nenotiks.