ui, nu tur vienkārši brīvi jāfantazē!:)
par veselām filej.am man gan nekādas fantāzijas neraisās. bet, ja tu viņu pēkšņi izdomā griezt mazos gabaliņos un taisīt tādā kā mērcītē, tad pamēģini tā:
uz brītiņu, nu, kaut vai pusstundu istabas temperatūrā, iemarinē tos gabaliņus sasmalcinātā vai caur ķiplokspiedi izspiestā ingvērā, pavisam nedaudz piešauj sojas mēci, var piespiest laima sulu, piebērt drusku čilli pulvera, vislabāk - tīru, bez garšas.
un pirms cepšanas izdari tā - sakul (ne jau cietās putās, bet tā drusku) olas baltumu, un izviļā (vienkārši bļodiņā, ar roku apmaisot) tos gabaliņus tai olas baltumā (bet ne visā, tikai kādu ēdamkaroti) un drusku kartupeļu miltos vai kukurūzas cietē, līdz viņa paliek tāda kā samtaina. to dara, lai cepot nenāktu ārā sula un filej nepaliktu sausa, un atšķirībā no tradicionālajiem panējuma variantiem, šis ir pilnīgi nejūtam un nemanāms) un tad apcep pannā uz lielas uguns. nepārcep. tad vari piešaut mērces tiesai bišķīti ūdens, kurā izkausēts drusku vistas kubika un arī kāds nieks kartupeļu vai kukurūzas cietes. Pēc garšas liec vēl asumam čilli vai skābumam laima sulu, vai saldumam medu. jā, laima miziņu var ierīvēt aromātam arī.
Var arī gatavot to mērci ar kokosriektu pienu, tikai tad gan medu neliec.