tātad mēģināšu pirms eiro-2008 apkopot draudzības spēlēs redzētos pretendentus uz, atskaitot holandiešus, kurus neredzēju, un horvātus (šeit nesmieties), par kuriem principā tāpat viss ir diezgan skaidrs. who is who. uzskati ir ļoti subjektīvi, tāpēc megaiebildumi - komentos.


vislabāk man patika itālija, lai nu cik tas glorīhanterīgi neizklausītos. tas ir ahreņeķ. katrā aizsardzības malā - komandā pa diviem superspēlētājiem, attiecīgi panuči/dzambrota un grosso/čellīni. lai arī es uzskatu dzambrotu par labāko malējo aizsargu pasaulē, panuči izskatās šobrīd un vispār sezonas laikā krietni ātrāks. vidējā līnijā lohotrons pirlo-gatuzo funkcionē ar aptuveni tādu pašu efektu, ja pirms diviem gadiem vēl tur mēģināja veikt kaut kādus uzlabojumus, tipa, bjanki, tad tagad tādus pat nemēģina. trīs pozīcijas viduslīnjā ir aizsistas - tie ir pirlo, gatuzo un ultramotorizētais kamoranēzi. uz ceturo, kreisā pussarga vietu ir trīs "romiešu" un ambrozīni kandidatūras. bet vadošais flangs tāpat ir labais, tā ka galvu nevajag lauzīt. vēl pastāv jautājums par to, uzbrukumā lukas toni asistenta vietā likt di natāli vai del pjero ar otro jaunību? man labāk patīk pirmais variants, bet pieņemu, ka roberto donadoni variēs šo pozīciju.

supervācija. viņi skaitās galvenie pretendenti uz zeltu ļoti saprotamu iemeslu dēļ - izlase faktiski ir tā pati, kas pasaules čempionātā,  tikai no puikām par vīriem pārtapuši ir lāms ar švainiju, bet absolūto briedumu ir sasniedzis ballaks. vēl atšķirības no iepriekšējā  mehānisma modeļa ir  bernda šnaidera trūkumā (trauma), kā rezultātā tika prognozētas diezgan fundamentālas izmaiņas viduslīnijā, šobrīd tās ir tādas, ka švainijs ir pārvācies uz labo malu, bet kreisajā tiek izmēģināts nevis porno ar hamburgas kapteini trohovski, bet gan "werdera" klemensu fricu - pēdējais ļoti spējīgi savāc kopā  malu, kad lāms dodas  reidos un ekspedīcijās.uzbrukumā ārdīsies mario gomess un visdrīzāk kuranji - kloze ar podoļski ir stipri pagrimuši "bavārijas" rindās zem lukas toni totālās dominances.

spānija. ļoti motivēta beidzot kaut ko uzvarēt pēdējos pārdesmit gados. komandā ir 22 spēlētāji, no kuriem par 11 palikušajiem ir ilgi jāskaidrojas, kādēļ viņu nav pamatsastāvā. aizmugurē un priekšā aragonjess ir sasniedzis zināmu skaidrību (duets fernando torress - vilja izskatās nesalaužams), pa vidu, kas vienmēr - havi un injestas kreatīvs, alonso kā "tīrais" balsta pussargs. pie tam diezgan grūti apstrīdēt šādu salikumu, ja vien neatcerēsimies, kā sīkais pols skoulzs nograuž tādu injestu, pirms kāds spēj izdvest vārdu "mamma", un ko pirms diviem gadiem ar šo duetu paveica vieira ar makeleli - latvijas likumdošana aizliedz atklāti runāt par šādu tematiku. rezerves varianti, ja arī ir, tad mēs par tiem neko nezinam, bet nu spānija šobrīd - tas ir ortodoksālais 4-4-2, lūzt vai plīst bez kādām rozīnītēm.

francija pamēģināja uzspēlēt centrā bez vieiras (veselības problēmas) un ar žeremiju tulalanu no "lionas" laukuma centrā. pirmoreiz dzelzs bunkurā pretinieks varēja arī diezgan brīvi pastaigāties; lai arī pirmā piespēle tulalanam ir diezgan laba - laukuma vidus jau vairs nav ar napalmu izsvilināts. aizsardzības centrā funkcionē bumsongs (vienkārši validolisks aizsargs, atceros no ņūkāslas laikiem, par viņa izfigačīšanu no komandas balsoja visi fani) ar skillači (kā reizi labs centrs). priekšā trijnieks riberī - anrī - benzema, un benzema izskatījās visasākais no trijnieka, kamēr anrī  varētu ļoti labi aprakstīt ar vārdu "nekāds". maludas ar evru mala  - divu gadu pagātne. sakarā ar to, ka maluda ir spēlētājs, kas vispār mīl aprīt visu savu aizsardzības vertikāli, un evra ir tāds pats, starp viņiem ir manāma zināma konfliktoloģija. savukārt, klēra mala ar riberī rukā asi un no sirds.

portugāļus redzēju tikai vienu puslaiku, tobiš nevis ar krištianu ronaldu, bet gan ar kvarežmu, abus kopā viņus nelaida. daudz jaunu talantu, bosingva ņemas, baigais bardaks, kas var beigties ar pilnīgi visu - golu, golu savos vārtos, sarkano kartiņu jebkurai no komandām, stadiona sagraušanu, trešo pasaules karu, pendeļu sēriju....