| 26. Jan 2026 @ 06:46 (bez virsraksta) |
|---|
Es te tā iedomājos par kopienu veidošanās mehānismiem un veidošanas iemaņām. Kaut kur jau ir arī tās stiprās ģimenes, un es te nedomāju kuplu radinieku kopumu, kas tiekas divreiz gadā, bet caurmērā es tomēr redzu izirušas sociālās struktūras (social fabric). Diezgan daudz individuālisma un vientuļas cīņas ar saviem dēmoniem, ko pasniedz kā baigo pašizaugsmi. Tā kā baznīcas mums īsti nav, un drošvien labi ka tā, cilvēki dibina kontaktus ap citām identitātēm - sportisti, koristi, kvīri. Viena ļoti savdabīga lieta ir izveidojusies mūsu mājas pagrabā. Tai laikam ir kaut kādas tālas atblāzmas no vecās Gaujas, bet tur ir lieli "Mans draugs - nenopietns cilveks" vaibi. Es tai vientuļo (galvenokārt dvēselē) vīriešu grupiņai esmu mazliet par jaunu (atkal jau dvēselē), un man nav tādas vājības pret alko, bet man ir kam paprasīt palīdzēt uznest ledusskapi, vai palūgt aizdot urbi. Tomēr akurāt patusēt pagrabā piektdienas vakarā mani neaicina, es tomēr viņiem esmu pārāk jocīgs dzīvnieks, pat ja māku apieties ar urbi, vēl nesen braukāju ar pikapu, un reizēm esmu manīts ar atdauzītu seju.
Bet runājot par rosību savā nodabā, es te ik pa laikam mājās kaut ko urbju un skrūvēju, un ne viss no tā ir IKEA. Lai gan IKEA ir individuālās rosības templis, to nevar noliegt. Un jāsaka, ka diezgan daudz iemaņu un pašpārliecinātības nāk no pieredzes skūrēt huiņu no paletēm. Nav tā, ka man bērnībā neviens vīrietis neko nebūtu iemācījis, bet tam visam ir bijuši Toma Sojera vaibi. Savukār šobrīd, skrūvējot paletes, ir sanācis ne tikai uzzināt dažādus dzīves stāstus, kuri, starp citu, nāk lēnāk, kā varētu padomāt, bet mantot arī diezgan daudz citu iemaņas. Mani ļoti iedvesmoja stāsts par to, ka Amerikas palešu skrūvētāji mēdz doties novērst viesuļvētru sekas. Šai globālajai kopienai ir arī citas kopienu veidošanas iniciatīvas, un man sāk rasties interese apgūt kaut ko vairāk kā tikai Makitu. Man te apkārt netrūks cilvēku ar iniciatīvu, un man nākas secināt, ka es neesmu mācējis uzdot pareizos jautājumus, lai par viņiem uzzināt kaut ko vairāk. Tās, šķier, ir tās svarīgās sociālās iemaņas - uzdot jautājumus, dalīties un satikties. Ir nopietni uzlabojumi, šaubu nav, bet es domāju, ka var vēl labāk. Un kas zina, varbūt kādu dienu es varēšu teikt - zin kā, es varētu doties uz workšpou kādā no Eiropas valstīm. Count me in. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
