| 7. Jan 2026 @ 08:04 (bez virsraksta) |
|---|
| Jau kādu laiku tiek runāts par ES federalizāciju, un jo dziļāk mēs grimstam globālos konfliktos, jo vairāk tiek runāts par šī procesa neizbēgamību. Tam visam ir daudz racionālu argumentu. Kas mani dara nedaudz bažīgu, ir ASV piemērs. Lieki teikt, ka EP vēlēšanas Latvijā nav pats populārākais pasākums. Kas pats par sevi varbūt nav slikti, bet iezīmē nepārprotamu plaisas palielināšanos starp ierindas cilvēku un varu. Mums te jau ar reģionālajām reformām neklājās pārāk viegli, kad dažādi novadi nevēlas būt kopā, par ko mēs te vispār varēsim runāt Eiropas Federācijas līmenī. Bet vēl bez lokālpatriotisma, ASV šobrīd demonstrē to, kā vara var ignorēt tās pilsoņu gribu. Viena lieta ir savākt vajadzīgos procentus vēlēšanās, pavisam cita ir visaptverošs atbalsts tam, ko tā vara pēc tam dara. Vēlēt joprojām ejam ar sirdi, atstājot smadzenes mājās, un pēc tam slimojam ar kognitīvo disonanci. Būs drusku dirsā, ja mēs radīsim situāciju, kad vietējie kundziņi varēs tikai plātīt rokas par to, kā viņi neko nevar padarīt. Nav tā, ka mums jau šobrīd netrūktu eiroskeptiķu. Pa lielam mūs kopā tur vienīgi lielas bailes no Krievijas. Arī naids, bet tas izriet no tām pašām bailēm. Viena lieta ir baidīties no čabošiem krūmiem tumsā, pavisam cita lieta ir tad, ka šis evolucionārais produkts ietekmē sociālos procesus. Ne velti saka, ka produktivitāte rodas tur, kur ir uzticība. |