nedomāju, ka cilvēki tiecas pēc zināšanām tikai tāpēc, lai kļūtu par staigājošo enciklopēdiju... daudzos gadījumos tas ir tīri instinktīva darbība... cilvēks, teiksim, lasa ne jau tāpēc, lai varētu paspīdēt ar savām zināšanām, bet gan tāpēc, ka viņam tas ir organiski nepieciešams... nu un ar laiku cilvēks protams sāk apzināties, ka viņš varbūt zina mazliet vairāk par apkārtējiem un apkārtējie viņu par to ciena... un varbūt tieši šajā brīdī cilvēks sāk gūt jaunas zināšanas aktualizējot sociālo funkciju...

jā, protams, ka jebkurš cilvēks par kaut ko runājot vai rakstot, pieliek klāt lielu daļu personīgo emociju un bieži vien šī cilvēka stāstītais aiziet samērā tālu no pirmavota, bet ne jau dot objektīvās zināšanas ir šī cilvēka uzdevums... cilvēks dot subjektīvās zināšanas... tas ir līdzīgi kā ar operu... katrs diriģents ieliek tajā iekšā daļiņu no sevis... un paklausoties vienu un to pašu operu, pat ja to izpilda tie paši mākslinieki, ja ir cits diriģents, opera jau skanēs mazliet savādāk...

cilvēks tiecas pēc domāšanas kā pēc kaut kā, kā viņam trūkst, vai vienkārši tiecas domāt nevis par sadzīviskām lietām, bet gan par kaut ko (iespējams, nosacīti)augstāku?