Kyrie-Meloras vārda dienas svinības jūras krastā Kyrie Mekā...
vieta, ko Kyrie izmisīgi sauc par Roju (kaut gan tā atrodas 3 kilometrus no Rojas) un savu Meku, izrādījās apbrīnojami skaista... ja vien tur nebūtu tik daudz civilizācijas, vispār būtu burvīgi...

rīts sākās slikti un bija gaidāma slikta diena... kad Kyrie lika man gaidīt tradicionālās 45 minūtes un dzert zaļo tēju, sēžot pirms astoņiem no rīta Anšpēteros, domāju par dzīves jēgu un tās vispārējo nozīmi... un konstatēju, ka tai nav jēgas... konstatējis, ka Kyrie uz savu vārda dienas pasākumu tomēr nebrauks, vēlreiz piezvanīju... izrādījās, ka tomēr brauks...

nonācām autoostā, kur jau gaidīja Melora, Anduks, Pravietis un Unintended... tika iegādātas biļetes... nopirku 5 biļetes un atstāju tās kasierei... Unintended, būdama ekonomiskāka par mani, tās savāca... apskatīju jauno ūdenspīpes futlāri (ko latviešu mēlē dēvējot par futrāli), papriecājos par skaisto klūgu pinumu... pēc brīža parādījās arī IB un varējām doties ceļā... un devāmies... vairākas stundas autobusā starp nevainīgiem mirstīgajiem, kurus dorianieši piebesīja ar savām ne-dziļa intelekta diskusijām... dažiem pasažieriem palika slikti un tie sāka klausīties telefonā melodijas... Kyrie ik pēc piecām minūtēm skrēja pie šofera interesēties, kad būs Ķirķrags... šoferis izrādījās politiķis un visu laiku solīja, ka pēc nākamajām 5 minūtēm būs... pa ceļam aplūkojām tādus objektus, kā uzpildes staciju "Aksioma", pieturas "Kūpinātas zivis" un "Ēdnīca"... ēdnīcas vietā gan bija diezgan plaši kapi, kas atradās aiz pieturas un aizņēma lielu teritoriju... ēdnīcai vietas nepalika... bet varbūt tā bija savdabīga brīvdabas kafejnīca... kas zina...

nonākuši Ķirķragā, apēdām Kyrie vecmammas kotletes un devāmies meklēt apmešanās vietu... to arī atradām... ja līdz tam man par Kyrie Meku bija radies diezgan ciniski-negatīvs priekšstats, tagad man tā iepatikās... sevišķi, kad atvērās vecas šķūņa durvis un aiz tām bija smukas stiklotas durvis, aiz kurām atradās ļoti piemīlīga istabiņa ar vannasistabu un tualeti...

visi paēda, pārģērbās atrastajās drēbēs un segās un izdarīja citas muļķīgas un bezjēdzīgas darbības... kad apnika, visi braši devās jūru baudīt... bet izbaudīja tikai Pravietis... izmērot dziļumu... vēlāk Pravietis žāvējās un Anduks nevienu nelaida tam klāt...

laiks gāja... cilvēki klīda no vienas vietas uz otru... bija garlaicīgi... tika lietots vīns un mazliet arī šņabis... Kyrie aizgāja gulēt, visi pārējie salīda vienā no "klētiņām" un diskutēja par dzīvi... parādījās bijušais faternitatis Doriani eksorcists miegainās Kyrie pavadījumā...

ar šo aktu visi mazliet atmodās... es visus ieslēdzu vienā no klētiņām un pats aizgāju ar jerrym pārrunāt ūdenspīpes pagatavošanas smalkās stratēģijas... kad atgriezos un attaisīju durvis, saņēmu spērienus un sitienus... aizgāja ūdenspīpju periods... ļaudis no vīna glāzēm dzēra šņabi un smaidīja... pīpes dūms vijās gaisos... cilvēki, noreibuši no dzīves un tās vērtībām skaitīja zvaigznes savu mikrokosmu dzīlēs...

gāja laiks un ib un Unintended pazuda no redzesloka Rīgas virzienā... Kyrie nodemonstrēja skatu uz jūru, kas paveras no viņas mājas... ūdenspīpes, alkogols, barības atliekas, separācijas... vakars gāja uz beigām... ļaudis sadalījās pa pāriem un devās iekarot galaktiskos meridiānus... vien kaut kur dziļi naktī bija dzirdams apkārt klīstošais un pie visām durvīm klauvējošais Anduka rēgs...

nākamais rīts sākās ar sāpēm galvā, kas drīz sāka mīties ar izmisumu un vēlēšanos atrasties kaut kur citur... Jerry Mouse izskatījās mazliet saindējies ar kādiem no iepriekšējā dienā lietotiem produktiem... vai arī ūdenspīpes viņu nelabi ietekmēja tajās konfigurācijās, kuras tika piedāvātas... bet no ūdenspīpes arī manai galvai nācās ciest nākamajā rītā... cilvēki bija izbadējušies un taisījās izdzert apelsīnu sulu no ūdenspīpes dzesētāja... Kyrie skraidīja apkārt un visu kopa... Jerry Mouse gulēja un izlikās miris, visi pārējie bezmērķīgi klīda apkārt un skatījās viens otra jebkuru izteiksmi zaudējušajās acīs... noteiktajā brīdī daļa no cilvēkiem atdalījās no Kyrie un Jerrym un devās uz autobusu, bet pēc ne-gara brīža atgriezās un savāca arī pēdējos divus...

sākās brauciens uz galvaspilsētu, kuru es neatceros, jo tā laikā es gulēju uz Meloras pleca un izlikos par mēbeli... Centrāltirgū Jerry Mouse izskatījās kā starp savējiem, kad mēs atvadījāmies...

tā nu beidzās simpozijs ar jubilāru - Meloras un Kyrie (Doriana PR vadītāja), ūdenspīpju komūnas Habibi virspriestera Jerry Mouse, Doriana priesteru - Anduka, Pravieša, Unintended, Ib un laikam arī manu - Doriana virspriestera - piedalīšanos...