nu visi mēs esam muļķi, arī Jungs, neskatoties uz savu pravietisko pārliecību, kura gan nekādā veidā neizpaužas viņa darbos...

no teoloģiskā viedokļa Jungs nedomā garām, jo viņš nedomā pēc kristietiskajiem dogmatiem, Jungs savā filosofijā (nu vai psiholoģijā, ja tā patīk labāk) balstās uz alķīmisko teoloģijas skatījumu... Jungs neapskata Jēzu kā Dieva dēlu, dzīvo dievu, etc, bet gan kā mirstīgo, kurš izgājis caur visiem individuācijas procesa pārbaudījumiem un kļuvis par personību, šī vārda visaugstākajā nozīmē... bet mesija viņš ir viennozīmīgi, jo viņš nāk glābt cilvēkus, kuri dzīvo pēc spēka principiem... viņš atnes pasaulei mīlestības principus un tāpēc ir apskatāms kā mesija... tas ir Junga viedoklis, ne mans personīgais...

nu Jēzus laikā drīzāk būtu pareizāk teikt "ne-dievība", jo reliģija Romā bija zaudējusi sākotnējo varenību... dievus pielūdza tikai nabadzīgie nepilsoņi un plebeji, patriciešu vidū vajadzība pēc dieviem bija zudusi... tomēr Romā joprojām liela nozīme bija garīgajai varai, jo priesteru rokās bija koncentrēts liels kapitāls, tāpēc spēja arī šo to regulēt valsts laicīgajā pārvaldē... un kā tas vēsturiski ir zināms, arī Jēzus tika sodīts par ķecerību un zaimošanu tieši reliģiskās varas iespaidā...