šodien tādas murgainas domas pa prātu jaucas par to, kā apsolīju Pravietim uzrakstīt odu viņa slavinājumam, jo, lai kā viņš to gribētu, viņš tomēr nav ļaunas sātaniskais izdzimums...:)))
un taisnība gluži neapšaubāmi uzticamajam oficiālajam avotam, kas par Pravieti izteicās, ka viņš neesot cietsirdīgs, tikai rupjš.
vienīgais, kā no ši jaukā un mīļā radījuma var atņemt segu un spilvenu, lai piecos naktī tomēr aizietu gulēt, ir ļoti mīļi smaidīt un teikt, cik viņš ir jauks...;)

/beigās es tomēr sajutos kā nejaukā komandante, kas visiem lika gulēt.../