Atskaite, tātad...
Beidzot pagājis kāds laika sprīdis, un ir iespējams objektīvi paskatīties atpakaļ uz Doriana virspriestera Lorda dz-d svētkiem (ar 100 svecītēm - izdomājiet nu, cik viņam palika...)

Nu, vissvarīgākais fakts droši vien ir tas, ka pēc 9 mēnešiem es kļūšu par tēvu. Lūdzu visus ar šo priecīgo ziņu apsveikt Pravieti, kurš ir bērna topošā māte. Būsiet laipni gaidīti raudzībās...
Vēl noteikti jāpiemin mīts par nāru glābšanas vestē, kura svilpojot (lasi - cenšoties) pārbiedēja P-ciema pārdevēju, mēģinot no viņas iegādāties žiletes, kamēr Lords ar Pravieti mēģināja izlikties neredzami. JerryM toties tā arī neizdevās mani novest līdz nervu sabrukumam, lai cik ļoti viņš centās. Piedod?...
Galvenā atziņa, ko dzirdēju vismaz reizes piecas, bija- "ja tev ir paranoja, tad tu beidzot esi sācis aptvert dzīves realitāti" vai tml, īsti nezinu, katrā ziņā psihologu ļoti iemīļots teiciens. Iegrimu pārdomās par čirkainu matu sastopamību un Argumenta neierobežoto varu. Beidzot redzēju visu savu dzīvi paskrienam sev gar acīm, kad Pravietis mani gandrīz aizgādāja citā saulē, sajūta ir vienkārši ...jauka (kāds man nesen mēģināja iestāstīt, ka tādā veidā mazi bērni ķerot adrenalīnu, tb, viens otru žņaudzot) :D man tika veikta meistarīga masāža ar vīnu (kaut gan aizmidzināt mani tomēr neizdevās), risinātas diskusijas par asaru iespējamajām alternatīvām, Vatikāna vienīgo sievieti un Lorda CD uzskaites sistēmu. Nezinu, ko būtu darījusi bez Honeybee zeķītēm, smiekliem un sarunām. Es vairs nekad nespēšu mierīgi izmest nevienu atkritumu...

Piektdien no rīta domāju, ko gan es īsti taisos darīt, un par ko es vispār domāju. ;) Bet jau pēc pāris stundām, būt tieši tur un tad šķita viegli un pats par sevi saprotami. Paldies jums visiem tieši par to.