nemetiet laukā atkritumus. kādiem tie būs jāapēd. (lord_andrey, savā grāmatiņā palasies nodaļu par depresīvo šizofrēniju ;))
pravietis, kurš spēja manī atmodināt sajūtu, ka es esmu vienkārši nepiedodami maza :)
paskatījos uz eques un uzreiz sapratu kaut ko, kas man līdz šim nebija skaidrs viņa personībā. pasaule gluži vienkārši ir pārāk netīra, visās šīs vārda nozīmēs, lai viņš to (pasauli, tobiš) varētu uztvert ar atsaucību.
naktī lāpu gaisma dod tikai vienu efektu - brīdī, kad nakts ir visdziļākā un sīka liesmiņa tajā ieduras kā iesms, brīdī, kad tā otra pasaule ir tik ļoti tuvu, ka gandrīz pieskaras mūsējai, lāpu gaisma pievilina dīvainas būtnes, kas spalgi kliedz tukšā laukā, un atver vārtus uz citu esamību. un man bija bezgalsāpīgi skumji, jo es zināju, ka (vismaz šoreiz) es nepārkāpšu šai robežai.
bet, no otras puses, es esmu saņēmusi tik daudz pieskārienu. un piedevām vēl es nebūt nebiju ņurcāmmantiņa vai ņurcītājs, bet pieskārienu vienalga bija daudz. un patiesi siltu skatienu.
nujā, un kronis visam - pateicoties Lorda provokācijai (tā saucamā relaksācija, pirms kuras nācās relaksēt pašu ... ē... speciālistu ;)), es biju spiesta vizualizēt savu "viedo būtni". un nespēju iztēloties nevienu citu kā Legolasu. ;D