1) Krievijas militārais potenciāls nebija vājš, tas vienkārši tika taupīts kara beigām, kara pirmajos gados PSRS tiešām parādīja sevi kā ļoti militāri vāju valsti - zaldātiņi staigāja noplēstos kamzoļos, šāva pa diviem no vecas aprūsējušas šautenes, etc. Bet jau tajā laikā PSRS bija lielisks militārais potenciāls, kas glabājās noliktavās... PSRS zināja, ka karš ieilgs un tāpēc gāja uz zināmiem upuriem, lai beigu cēlienā varētu izmantot visu savu militāro potenciālu... Ir tomēr stulbi domāt, ka tas, ko PSRS izmantoja kara pēdējos mēnešos ir pa kara gadiem saražots saldumu rūpnīcās... Jā, PSRS ieturēja neiejaukšanās politiku un nospļāvās par to, ka Francija jau ir kritusi un ka Anglija teju teju kritīs, neskatoties uz savu spēcīgo jūras floti... Latviju viņiem tajā brīdī nebija nekāda prieka ņemt ko pietika citu lietu par ko uztraukties... Šādā ziņā Baltija bija kā labs aizsegs, aiz kā PSRS varēja paslēpties.... Sarkanā armija no Latvijas aizgāja gandrīz bez cīņas (ja neskaitīt, ka pie Liepājas mazliet pakāvās, bet nu tur jau pārsvarā latvieši kāvās)...
3) rūpnieciskā ražošana Ulmaņa laikā bija vienkārši smuks skats... tika nodibinātas ~35 lielas akciju sabiedrības, kuru akciju turētājs bija valsts, bet tas tika darīts ar vienīgo mērķi piesaistīt pēc iespējas vairāk līdzekļu.... kuri vienlga aizgāja lauksaimniecībā... bet lauksaimniecībā nekāda īpaša uzplaukuma tā arī nebija... smagi...