atskaite par pirmā Doriana tusa trešo (pēdējo) dienu...
un tā, no rīta sākumā uzzvanīja unintended andux un palūdza, lai tā nonāktu lejā un aizietu ar viņu uz veikalu... tad abas parādījās pēc kādas pusstunas... izskatījās ļoti apmierinātas un atstiepa maziņu paciņu ar ābolu tēju.... savācām visu nepieciešamo šašliku cepšanai un andux upurēšanai, aizbraucām pēc malkas un iesmiem, paņēmām eques un devāmies uz veikalu pēc vīna, desiņām un papīra dvieļiem... aizbraucām uz vietu, kas visvairāk atbilda doriāniskajai haosa un iznīcības filosofijai (tb uz maniem nodegušajiem laukiem)... pastaigājām un apskatījām nodegušās kaut kā paliekas... un izdomājām, ka ugunskuru jautrāk ir taisīt 3 m dziļā bedrē... sastiepām iekšā visu nepieciešamo... eques sakurināja ugunskuru, kamēr es sameklēju vecus sadegušus ratiņus vai ko tamlīdzīgu, lai būtu uz kā likt iesmus (šī jautrā konstrukcija tā arī netika izmantota...) tad mēs ar eques cīnījāmies par kaut ko (neviens no mums tā arī nesaprata par ko) uz iesmiem... tad es pēc viņa skraidīju ar Doriana zizli un centos sašķaidīt galvaskausu... nu un vēl daudz kas interesants bija... vēl es pakāvos ar unintended, viņa pret manu draudīgo zizli stājās pretī ar pieneni... nezinu, kurš uzvarēja... laikam jau izdzīvojušais no mums.... vēsture to atcerēsies un stāstīs par to mūsu bērniem... tad notika šī pasākuma svarīgākā daļa... tika upurēts andux... Dorians priecājās un saule apspīdēja mūsu 3 metrus dziļo slēptuvi... un vēji izdzenāja lietus mākoņus.... sākās dižā nacionālā latviešu ēdiena - šašliku gruzīnu gaumē pagatavošana... unintended visu laiku murmināja lamuvārdus kā lūgšanu... viņa bija ļoti neapmierināta par to, ka mēs lejam vīnu ugunskurā un uz šašlikiem... gala rezultātā viņa bija tieši tā, kas izdzēra pēdējo malku no upurvīna pudeles... kuru es kā īsts vīrs, attaisīju ar lūpukrāsu.... ("metāls dzīvs") paēdām... papriecājāmies par dzīvi... daudz lamājāmies sliktiem vārdiem... svaidījāmies ar viskautko... sākām ar smilgām (zinātājus lūdzam nepārprast... dabīgām un zaļām smilgām... ;)) un beidzām ar to, ka unintended man iesvieda ar kaut kādu senu "voiloku" tipa zābaku... iekšā bija daudz interesantu radījumu un citu zvēru... (ā, jā, mēs vēl ķirzaciņas redzējām... gribējām viņas cept, bet mūsu grupā atrodošies zaļie aktīvisti bija pret (lord_andrey melo, neviens nebija pret, vienkārši viņas nebija iespējams uzspraust uz iesma... tā, lai paliktu vēs arī kaut kas ēdams...)) tad mēs ēdām arī ceptu maizi, kas bija aplaistīta ar vīnu (o, unintended tikko atrada manā mapītē mēness mantru un sadusmojās, ka nepaņēmām līdzi) vēl tika apēsta viena desiņa... hmm un sākās lietus un devāmies mēs uz Rēzekni...

pasākums pavadīts lieliski... Dorians bija vēlīgs tāpat kā vakar, kad mēs Rāznā vērojām vētru.... kaut kad pēc nedēļas varētu parādīties arī bildes ar šī pasākuma interesantākajiem notikumiem....

lai Dorians mūs visus svētī!

protams, šeit bija tikai daži no "Doriana" locekļiem, bet nu pie vainas laikam ir tas, ka pasākums notika samērā tālu no apdzīvotajām vietām un tāpēc daudzi nemaz netika aicināti jo biju samērā pārliecināts, ka cilvēki vienkārši negribēs tik tālu braukt (no Rīgas ar autobusu ~5 stundas)... gan jau kāds šāds Doriana tuss būs arī Rīgā... kādreiz... tad tiks aicināti daudz vairāk cilvēki...