Migalkas un bubamara

Mans "tax the rich" piedāvājums būtu lielāki nodokļi otrajiem un trešajiem auto. Es domāju, ka detaļas var izstrādāt, nav vajadzība cepties par kuplām ģimenēm ar īpašām mobilitātes prasībām, jo šāda ideja nav nodota nevienai likumdevēju komitejai. Bet principā es esmu novērojis, ka gada aukstajos mēnešos stipri mazinās alternatīvi apdāvinātu indivīdu vēlme pārvietoties ar neadekvāti skaļiem auto. Kas man liek domāt, ka šiem indivīdiem ir arī normāli transportlīdzekļi, un šis skaļais luksusa atribūts tiek izvilkts tikai tad, ka saasinās pašapziņas problēmas. Jāsaka, ka nakts no ceturtdienas uz piektdienu ir rezervēta vēl īpašākiem indivīdiem pat apdāvināto indivīdu vidū.

Runājot par potenciālajiem likumdevējiem, izskatās, ka Progresīvie ir pametuši gaisā ideju par progresīvu sodu sistēmu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem. Kulberga Latvija, protams, šādam skandināvu modelim vēl nav gatava, bet ir diezgan grūti apstrīdēt novērojumu, ka tipiskos noteikumu pārkāpējus un agresīvos braucējus var viegli profilēt pēc auto glaunuma. Un pie stūres nav tikai bros treniņbiksēs, bet arī viņu sievas un draudzenes, kuru sejās ir viss pasaules naids pret dzīvi un apkārtējiem. Omulīgi pensionāri, kas arī bieži vien brauc ar glauniem auto, savā relaksētībā pārspēj pat hipijus.

Varbūt man vairs nevajag skatīties šausmu filmas? Es, protams, rēķinājos ar risku, ka viss būs slikti, bet kaut kādā brīdī es pavilkos uz pozitīviem vērtējumiem, un alternatīvu trūkuma dēļ devu filmai iespēju. Metaforas ir labi, bet uz vienas metaforas bāzes nevar uzbūvēt divu stundu garu stāstu. To visu varēja satilpināt arī īsfilmā. Bija jau nervus kutinoši, bet tur varēja nostrādāt arī sajūta, ka kaut kas līdzīgs ir piedzīvots, tikai toni zemāk, un bez pārdabiskām parādībām.

Ja The Substance bija par sieviešu bailēm zaudēt ārišķo skaistumu, tad Obsession mērķēja uz bailēm iestrēgt toksiskās attiecībās. Var jau būt, ka īsti nemērķēja. The Substance tādā ziņā bija nepārprotams sociāls komentārs, kamēr par Obsession nav tādas stingras pārliecības. Bet noteikti abās es cietu, un apzvēru doties prom no zāles. Kā jau parasti, es izcietu līdz beigām, cerībā, ka visas ciešanas atmaksāsies, bet šis nebija tāds gadījums. Kainda jau arī nebija baigi daudz alternetīvu scenāriju, kā tam visam beigties. Vēl es neesmu drošs, ka par pusaudžu nedrošības ir vērts tik ciniski pataisīt par kaut ko tik pretīgu. Var jau būt, ka uz šo ir vienkārši jāskatās kā uz amerikāņu kalniņiem, kur cilvēki dodas dabūt adrenalīnu. Šinī gadījumā gan laikam kortozolu.

Vēl man bija tā laime noskatīties vairākus šausmu filmu treilerus. Dzimumu vienlīdzības vārdā, šķiet, būs filma Waxface, vai kaut kas tajās līnijā. Izskatās, ka līdzīgi kā The Substance, šī arī būs ķemeniska šausmu filma. Vai pavilks arī sociālā komentāra līniju, kas to zina. Intuīcija saka, ka nepavilks, un kā šis vienkārši ir mēģinājums slaukt žanru, kamēr ir haips.

- Kā var nevarēt, ja reiz vajag?
- Tad nu tomēr kaut kā var.

Kad runājām, kādas skaņas asocējas ar vasaru, nācās paskaidrot, kas ir cikādes, jo man teica, ka pirmo reizi dzirdot tādu vārdu. Sāku jau sevi apšaubīt, ka esmu šādu vārdu izdomājusi, lai gan šo kukaiņu dūkšana spilgti atgādināja vasaru Rumānijā un Francijas dienvidos. Bet, kā lai paskaidro ko tādu, kura attēla citu priekšstatos nav? Mani izglāba ļoti banāls risinājums, yt video, jo dabas skaņu atdarināšana nav mana stiprā puse.

Hank Green vakar ielika video ar pārspriedumu par to, cik ļoti cilvēks ir mainījis šo planētu, ko sauc par savām mājām. Viņš nevairījās minēt visas sliktās lietas, ko cilvēks ir izdarījis šai planētai vai viens otram, bet kopumā šim video bija optimistisks tonis. Šim pārspriedumam bija tādi nelieli Lenona "Imagine" vaibi, un līdzīgu apcerējumu no dažādiem cilvēkiem netrūkst. Man šķiet, ka līdzīgas sajūtas par cilvēkiem man rodas dēļ mūzikas, kino, vai kādām citām cilvēku radošām izpausmēm. Bet cilvēki eksistē arī tīri pragmatiskos veidos ar saviem darbiem, auto, bērniem, pirkumiem, atkritumiem, viedokļiem, bāriem un piektdienas vakariem, un manī mājo arī tas pesimistiskais vaibs par cilvēkiem kopumā. Vai cilvēks, piemēram, būtiski atšķiras no kaijas, kas dzīvo pilsētā?

Cilvēki noteikti nav tik brīvi kā kaijas tādā ziņā, ka kaijas nemēģina ierobežot citu kaiju rīcību. Ne tādā ziņā, ka kaijas būtu šausmīgi labas viena pret otru, bet tādā ziņā, ka tās neorganizējas savā starpā, un neveido represīvas struktūras un institūcijas. Bet kaijas nav brīvas tādā ziņā, ka viņas nevarētu sev iegādāties Lamborghini, un ne tikai tāpēc, ka viņām nav īkšķu, lai viņas varētu vadīt auto, vai kabatu, kurās turēt naudu. Bet arī vairums cilvēku nevar iegādāties Lamborghini ar visiem īkšķiem un kabatām.

Bet pat bez Lamborghini cilvēkiem ir arī citas brīvības. Brīvība ticēt un praktizēt savu reliģisko pārliecību. Brīvība mīlēt citus cilvēkus, un veidot ar viņiem attiecības. Brīvība uz pārvietošanos. Brīvība strādāt un pelnīt tādā veidā, kādā viņš vēlas. Brīvība izteikt savu viedokli. Brīvība iegādāties materiālās vērtības no citiem civlēkiem. Brīvība pārvietoties gar jūru. Brīvība novietot savu auto ielas malā. Brīvība pīpēt krustojumā pie gājēju pārejas. Brīvība nesavākt pēc sava suņa uz ielas. Brīvība iegādāties un turēt suni sev mājās. Brīvība audzēt dzīvniekus sev pārtikai. Brīvība naktī pārvietoties pa pilsētas ielām ar savu ļoti skaļo transportlīdzekli. Brīvība ģenerēt mākslīgā intelekta video, kurā tiek attēlota citu cilvēku nogalināšana. Brīvība kariķēt citas ādas krāsas cilvēkas pilsētas svētkos. Brīvība savus politiskos oponentus saukt nepieklājīgos vārdos, un publiski melot. Brīvība neatbildēt uz žurnālista jautājumiem, nosaucot žurnālistu par sorosītu. Brīvība neievērot ceļu satiksmes noteikumus, ja ļoti vajag. Brīvība lietot dažādas apreibinošas vielas. Brīvība dzērumā iet runāties ar citiem cilvēkiem. Brīvība izteikt viedokli par kāda cita cilvēka izskatu. Brīvība pārcelties dzīvot uz citu valsti. Brīvība iegūt izglītību. Brīvība kandidēt uz prezidenta amatu. Brīvība lasīt, iegādāties un izplatīt jebkādas grāmatas. Brīvība dzert tikai ētiski audzētu kafiju. Brīvība visur samaksāt skaidrā naudā. Brīvība kurināt krāsni ar malku. Brīvība nešķirot atkritumus. Un tā tālāk...

Es nez, no vienas puses es esmu fantastiski pieņemošs cilvēks, un tolerēju citos visneiedomājamākās lietas, ļoti bieži pat ieskaitot darīšanu sev pāri. Self harm, nevis darīšanu man pāri. Tai pat laikā mani tik ļoti kaitina dažādas mazās un praktiskās nerēķināšanās ar citiem cilvēkiem... un būtnēm kopumā, ka reizēm gribās, lai uz katra ielas stūra stāvētu pa policistam. Un man pat ir sajūta, ka vienaldzība un nerēķināšanās ar citiem tikai kļūst izteiktāka, un es nevaru saprast, vai tā ir problēma manī, vai tā ir kaut kāda objektīva parādība. Un es nezinu, vai es kļūšu par "old man yells at clouds", vai kaut kādā brīdī sākšu pa ielām staigāt ar akmeni kabatā. Es zinu, ka man nekad neienāks prātā doma, ka kaijas pilsētā vajadzētu izšaut, lai tās netraucētu cilvēkiem gulēt, bet es domāju, ka vajadzētu kaut kā uzlabot atkritumu apseimniekošanu, lai tās šeit nebūtu. Tādā ziņā es nevainoju kaijas. Kaut kā pret cilvēkiem man ir ekspektācijas, ka viņi tomēr paši spēs savākt savu sūdu, reizēm arī sava suņa sūdu, un man nebūs vajadzība viņiem norādīt, ko viņi dara nepareizi. Jo neapšaubāmi es zinu, kā ir pareizi, atšķirībā no "tiem citiem".

verificējiet, ka jūs neesat robots
es bīīīp neesmu bīīīp robots

https://www.youtube.com/watch?v=MV_3Dpw-BRY

Īsumā par "the way Nolan intended". Cik es saprotu, tuvākā vieta, kur izbaudīt IMAX uz 70 mm filmas, ir Helsinki. Vienīgā vieta Latvijā, kur skatīties filmas IMAX 4K digitālajā versijā ir Apollo. Vai tas ir svarīgi? Es īsti nezinu. Nez vai visi, bet domāju, ka vairums Foruma zālēs ir 4K projektori, un gan jau ka mazāk par 2K nav neviens.

Bija zināma loģika tanī, kāpēc Sinners (un arī citas filmas) izmantoja IMAX atsevišķiem kadriem. Šķiet, ka Nolans gribēja īpaši izcelties. Vai mēs tagad iesoļosim jaunā analogā kino ērā? Domāju, ka nē, jo digitālais post production nekur nepazudīs. Bet IMAX kā buzzword mārketinga materiālos varētu sākt konkurēt ar AI. Tādā ziņā drošvien ir labi saprast, par ko mēs katrā konkrētā gadījumā tieši runājam, nevis ļaujam aizpildīt vietu starp rindām ar fantāzijām un interpretācijām.

Starp citu, kaut kad relatīvi nesen tika izlaista remāsterētā "Pink Floyd: Live at Pompeii" filma un plate. Pie plates tiku, bet uz filmu neaizgāju. Bet piefiksēju, ka filmu reklamēja kā remāsterētu priekš IMAX. Diezgan droši, ka tur ir uzlabojumi salīdzinot ar iepriekš torentos un diskos dabūjamām versijām, bet skaidrs, ka septiņdesmitos gados filmētais materiāls nav filmēts uz 65 mm filmas, tāpēc godīgāks nosaukums būtu 4K. But hey, that's just my opinion.

esmu pacilātā garastāvoklī
tāpēc chess.com pēdējās astoņas šaha partijas piļīju ar melnajiem un sicīliešu aizsardzību
episki uzvaru
tur, pohuj, naidorfs, drakons, d6 - viss kaut kā strādā
(nopietni - es pat naidorfa variantu nospēlēju, kuru dziļi sirdī neatbalstu mentalitātes dēļ)

manā līmenī vispār labākā aizsardzības sistēma, šaha punk rock absolūti
nonācu pie secinājuma
ka melnajiem sicīliete faktiski vispār nav teorijā jāpārzin
tur staigājiet ar zirgu, debilizējiet laidni, piļījiet uz īso rokādi, tas viss ir normāli
kamēr baltajiem to visu ļoti, ļoti vajag teorētiski zināt
nokavēji ar f3, viss, uz redzēšanos

Ja nebūtu sākušās kino lomkas, es nebūtu gājis uz šo vasaras blokbāsteri, bet laikam nevar aiziet uz šo IMAX šedevru (jāteic gan parastā kvalitātē), un neko par to neuzrakstīt. Un zin kā, bija tīri ok. Kaut kur lasīju, kas varētu būt arī iemesls tam, ka tomēr saņēmos aiziet, ka tur varēja ielasīt gan pretkara motīvus, gan citas lietas. Īsti nezinu, cik tuvu tas bija Homēram, bet man patika sirēnu dziesmu apraksts. Un, protams, klasiskais stāsts par to, cik burtiski cilvēki uztvēra dievu klātesamību. Šobrīd izkausās smieklīgi, ka vētras un zibeņi būtu kaut kādu maģisku būtņu darbības rezultāts, un tomēr mēs (kolektīvi) joprojām nespējam saprast vai pieņemt savu rīcību sekas, kas izpaužas neparedzētās dabas stihijās, un uztveram to kā kaut kādu augstāku spēku lēmumus, ko mēs nevaram kontrolēt, bet tikai cerēt uz viņu žēlastību.

Vairs nevaru atgriezties.

Šovakar mani iepriecināja skats, kā maza meitenīte ar savu tēti lēkā pa milzu peļķi, kas parasti lietus laikā izveidojas netālu no manas mājas. Vēl viena drusku lielāka meitene sasmēla no šīs peļķes gumijniekos ūdeni un aiznesa savām draudzenēm. Nav ne jausmas, ko viņas ar to ūdeni darīja, bet dažas lietas pēc vasaras lietus šķiet nemainīgas.

Citās ziņās, man bērnībā nepatika lasīt ogas, un arī šobrīd sīkās motorikas darbi nav paredzēti manai nervu sistēmai, bet labas austiņas un mūzika novācot jāņogas, ir ļoti labs meditācijas veids. Nomeditēju gandrīz divus spaiņus ogu.

Es saprotu, ka priekšvēlēšanu laiks palīdzēs neizvairīties no "pozitīvām" ziņām vēl vairāk, bet es jau tagad esmu sasniedzis stadiju: "Es, lūdzu, vēlētos izkāpt."

Šķiet, ka no "skaldi un valdi" metodēm mēs nekad neatbrīvosimies, un es varu filozofiski attiekties pret dalbojobu mēģinājumiem pasauli izlocīt pēc sava ģīmja un līdzības. Dalbojobu tāpēc, ka es pieļauju, ka viņi tiešām tic, ka savas grupiņas ietvaros viņi piepilda kaut kādu cēlāku misiju, nevis palīdz grupiņas ciniskākajai daļai sasniegt savus tīri racionālos mērķus. Bet es neesmu drošs, ka man ir spēja līdz filozofiskām virsotnēm pacelt savu ekonomisko līdzdalību notiekošajā. Absurdisms, protams, vienmēr ir pareizais ceļš, bet es reizēm apšaubu dvēseles un psihes noturību, lai spētu visu laiku zīmēt krāsainu multeni pa virzu realitātei. Vēl, protams, var dzīvot pēc saviem noteikumiem, un pret piedalīšanos kolektīvajā ekonomiskajā sistēmā attiekties kā pret kaitēkļiem, kas vienmēr noēdīs daļu tavas ražas. Reizēm tomēr gribās sapņot, ka par tiem visiem pakāstajiem resursiem varētu izdarīt kaut ko skaistu.

Nedomāju, ka man kādreiz būs gana daudz resursu, entuziasma un domubiedru, lai realizētu kaut kādu Wild Wild Country tipa projektu, varbūt vienīgi bez visas tās ezotērikas un mēģinājuma salauzt pilnīgi visus sociālos priekšstatus, bet mani visu laiku nepamet doma par kādu neapgūtu vai, būsim godīgi, pamestu teritoriju, kur lielais brālis varētu pienākt līdz vārtiņiem, bet nenāktu jaukties tanī, kas notiek iekšpusē. Iekšpusē, protams, nenotiktu nekas radikāli citādāks kā visur citur, vienīgi bez visaptveroša nihilisma.

mums te pašvaldība ceļ haju par lāceni:

Ja sastopat lāci
Rīgas pašvaldība aicina ievērot šādus drošības ieteikumus:

netuvojieties lācim un nemēģiniet to fotografēt vai filmēt no tuvas distances;

nebarojiet dzīvnieku un nemēģiniet to aizbiedēt;

ja lācis atrodas tuvumā, saglabājiet mieru un lēnām atkāpieties, neskrienot;

neļaujiet bērniem tuvoties dzīvniekam;

turiet suņus pavadā – brīvi skraidošs suns var provocēt lāci;

ja atrodaties automašīnā, neizkāpiet no tās un ļaujiet dzīvniekam netraucēti doties prom;

ja iespējams, brīdiniet citus cilvēkus, kas atrodas apkārtnē;

būtiski neatstāt brīvi pieejamās vietās ēdiena atliekas, atvērtus atkritumu konteinerus u.c., kas var pievilināt lāčus vai citus dzīvniekus.

--------------------------------------

imantā stirnas brīvi staigā
nesen viena stirnu mamma ar bērnu man nostājās blakus autobusa pieturā
reāli padomāju, ka viņas moš uz babītes mežiem grib aizbraukt

a no kurienes lācis - mistika
nekad te nav bijuši

Es neesmu iedziļinājies NVO finansiālās noasiņošanas tēmā tik ļoti, lai varētu argumentēti ar kādu strīdēties. Varbūt vienīgi esmu drošs, ka valsts līdzekļu taupīšanu sākt no NVO puses ir gan izsmiekls, gan ņirgāšanās, un es nezinu, vai idejas autoriem drīzāk vajag iejūtīgi noglāstīt galvu, vai iedot pa zobiem. Bet tagad es uzzināju par ideju dublēt filmas latviešu valodā. Arī par šo tēmu es nezinu visas detaļas, bet tā kā es zinu, ka bērnu Holivudas multenes mēdz dublēt latviešu valodā ar latviešu aktieru balsīm arī bez jebkādiem regulējumiem, es varu izdarīt diezgan ticamu minējumu par to, ko tieši te mēģina panākt. Well, that's just dumb! Zin kā, es esmu gatavs iet pabļaut, "rokas nost no NVO", ja mēs esam sasnieguši tādu debīlisma līmeni, ka sāksim regulēt popkultūru. Es saprotu, ka mani tieši šis viss neskars, varbūt vienīgi sociāli marginalizēs, bet kas būs nākošais? Iesim Krievijas pēdās, un sāksim pieskatīt, kādas interneta vietnes pilsoņi apmeklēt? Varu derēt, ka Krievijas pilsoņi pirms desmit gadiem arī pasmietos par tām idejām, kas ir šodienas Krievijas lēmumi.

Reizēm šķiet, ka no rītiem nav līksmāka radījuma par labradoru. Pat ja vēl neesi pa īstam pamodusies, tomēr aizkustina, kā suns tev atnes mīksto mantiņu un, asti luncinādams, "dejo" apkārt, sakot: "Cik brīnišķīgs rīts!" (un tāds tas parasti arī ir, pat ja bieži vien tam ir grūti noticēt). Jā, pat nīgrākajos rītos nav iespējams īgņoties par suņa prieku.