bieži domāju par likumsakarībām starp seniem latviešu teicieniem un cik tie patiesi.
tad reiz viena mana paziņa izstāstīja kādu stāstu par kādu īpašu kontaktu ar kādu ļoti īpašu vīrieti Ediju, dzīvoja viņš pie vecāsmātes un pelnīja maizi, nu patiesībā nepelnīja, dzīvoja uz vecās kundzes rēķina. viņš nebija izskatīgs, drīzāk (negribu lietot tos izteicienus, ko viņa atskaidrojusies lietoja aprakstot šo nelaimīgo) neglīts, arī gultā (2 reizes pagadījās dzērumā (abpusējā!!!)) neko vairāk nespēja kā 3 minūtes pēc iebāšanas (vārds priekšspēle viņam neasociējās pat ar dambreti). bez priekšspēles, par romantiku nebija pat dzirdējis, bet sievietes no vīriešiem atšķīra pēc apspalvojuma. tad nu viņa teica man zīmīgus vārdus - neskati vīru pēc cepures.
negadījums ar markizs lika viņai saprast, ka arī vienkārši lauku puiši ediji bez pamatklašu izglītības nav beidzamais starpposms starp pērtiķiem un cilvēkpērtiķiem.