Padomājiet
Mani pārsteidz jūsu attieksme, jūsu ņirgāšanās. Kāpēc jūs izturaties ar tādu negatīvismu? Kā sastāvi komunā, tā uzreiz esi baigais izlēcējs, ka tie patiesie depresīvie cilvēciņi redz nerādot savas sāpes publiski, ka viņi klusiņām cieš un nesaka. Bet vai jums nav ienācis prātā, ka iespējams daudzi no tiem, kas savas sāpes izraksta žurnālos, dzīvē nerāda tās? Te nav realitāte, te ir virtuāli. Te var rakstīt, jo neviens tevi nezin. Bet jūs ņirgājaties, jums tas liekas ūberkruti kādam paziņot, ka viņš sev ir izdomājis depresiju. Neiet runa par tiem, kas vienā dienā pēc strīda tādu sāk tēlot. Paskatieties sev apkārt žurnālā, jūs redzēsiet tādus, kam tiešām ir slikti. Ja pārdomas top žurnālos, tad tām ir pamatojums, tās nav izdomas.
Mūžīgais "ak ko jūs gan zināt no dzīves, ka varat sev tā diagnosticēt depresiju? ak kas gan jums pāri nodarījis?". Bet jūs nezināt! Jūs nekad nevarat apgalvot, ka jūs zināt visu par kādu, ka viņam tiešām nav nodarīts, ka viņš tiešām tikai izliekas. Padomājiet, pirms spiediet "post comment". "Tikai virtuāli" nav tas pats, kas "sakām ko gribam un uz*** kam gribam"