Zini, tas vairs nav smieklīgi. Kad simto reizi pēc kārtas tiek malti vieni un tie paši "mūžīgie" argumenti, man tiešām gribas ņemt striķi un pakārties.
Es, piemēram, vairs neiedziļinos šādās diskusijās, lai nebojātu sev garastāvokli — un "normālie" pamatargumenti jau nemainās, mainās tikai uzbraucienu ieroči. :)
Nu, to vēl var uztvert kā šovu (gladiatoru cīņas).
Ek. Ja tādi mums tie šovi, tad diez kas nav. Es, jau, protams, saprotu, ka nevaru te neko daudz kunkstēt, jo neko labāku es vietā nevaru likt, bet skumi. Man ir skumi.