28 Jūlijs 2026 @ 22:15
 
viegli nostalģiski atsaucoties uz paseniem cibas memčikiem
es šodien izdarīju kaut ko absolūti šokējošu
piezvanīju mūsu gaišībam un paprasīju ričuku
klausules otrā galā bija dzirdams ģībiena būkšķis, bet viss beidzās laimīgi
 
 
28 Jūlijs 2026 @ 21:04
 
Piepeši iedomājos, ka tie cilvēki, kuru manā dzīvē vairs nav, kuri ir izvēlējusies aiziet, fiziski, virtuāli vai emocionāli, patiesībā ir pazaudējuši mani, un tas ir viņu zaudējums. Reāls zaudējums, un viņiem ar to ir jādzīvo.
Es zinu, ka šāda pašpārliecinātība man uznāk ļoti, ļoti reti un tikai uz īsu brīdi. Dīvaina sajūta.