Cirslis bērnībā.
Stāsts no agras bērnības.
Cirslim tad bija trīs gadi vai četri.
Darbība noris laukos. Tur krāsniņa virtuvē bija, ar trim durtiņām un iepriekšējā vakarā tajā tika sadedzinātas kaut kādas avīzes vai kas tamlīdzīgs, tā kā pelni bija līdz ar durvju maliņu. Nu, Cirslēns, labu gribēdams, ņem kaķi, liek krāsnī, aiztaisa durvis. Kaķis, protams, būdams smagāks par pelniem, iekrīt krāsnī līdz pirmajam stāvam un ņaud. Un, nu jā - mamma ienāk virtuvē un pārbijusies prasa -
-ko Tu tur dari?!
-Kaķītim te būs mājiņa..!
Mamma bija diezgan melna, kad to minku izdabūja ārā no krāsns. Minka bija, nu, kā jau no krāsns..