Nervi, nervi.. 2
Cirslis no darba atnāk mājās, atkal, protams, dziļi pārņemts ar savām domām, kaut ko rosās, jāiznes atkritumi. Pilnīgā autopilotā (jo nedrīkst taču pārtraukt domāt to svarīgo domājamo), iziet no kāpņu telpas, domā, domā, nonāk pie atkritumu konteinera, kaut kā neveikli ceļ maisu iekšā, piesitot to pie konteinera malas un nākamais kadrs:
cirslis kliedz (skaļi), ar vienu roku ķer pie sirds, ar otru - pie atkritumu konteinera (tāpēc, ka no bailēm krīt gar zemi), jo tur iekšā tas pats kaķis, kurš iepriekš bija nonācis elles sātana lomā. Kaķis no sitiena pa konteineri sabijies un lec ārā. Cirslim sirds pa muti lec ārā.
Droši vien kaimiņiem arī šoreiz patika.