stāsts par cirslīgu cirslīti, kuram cirslīgā kārtā mēdz arī veikties
cirslītim problēma ar datoru, garantijas talons saka, ka gads pagājis un garantija cauri. taču cirslītis, reizēm apņēmīgs būdams, jautā internetā un.. top sadzirdēts! veikalnieku kantoris (tieši tas pats, kas savā laikā, pirms pusotra gada, cirslītim datoru nopārdevis) nejauši uzķer (kas zin, varbūt vaktē) internetā cirslīša taujāšanu par patērētājtiesībām un garantijas diviem gadiem un saka - būs labi cirslīt, nes papīrus, pārrakstīsim, garantija izrakstīta kļūdaini (cirslīts gan aizdomīgs pēc dabas un netic, bet lai jau paliek, stāsts nav par to, galvenais, ka šajā posmā situācija atrisināsies cirslītim par labu).
pārdevējkantoris saka cirslītim - nāc nu cirslīt šurpām uz ... (iela) 125 līdz sešiem. cirslītis cirslīgi pārskrien ar acīm tekstam pāri. ā! valdemāra 125! ā! forši. pats strādā līdz pieciem, mazākos valdemārielas numuros (kaut kādā brīdī gan cirslītim ienāk prātā, ka varbūt kas samisējies ar ielu, jāpārbauda, vai tiešām nav neko sajaucis, vēl apdomīgi izdrukā saraksti). paziņo, ka ap 17:45 būs un miers. sarunā sev papildspēkus un dodas ceļā uz valdemārielu. klāt gan ir nedaudz agrāk, ap 17:20, bet, vai dieniņ, tur tak bibliotēka, ne tirgoņkantoris. kas tad nu, vai tiešām apkrāpuši mazo cirslīti (kādas tik baisas domas neienāk radījuma prātā). paskatās saraksti. vai tu re, mazo cirslīt - iela ta Barona, arī krišjāņa, bet pavisam citur, darbā tak tā arī nepārbaudīja savu pirmo versiju. tā nu cirslītis ņem kājas pār pleciem un skrien uz barona ielu, cerot nenokavēt. un ierodas kantorī gandrīz precīzi, kā solījis, 17:47. tālāk viss norisinās veiksmīgi. garantija pārrakstīta, var doties mājās. vien pa ceļam ārā no veikala cirslīša varonīgais pavadonis (arī cirslītis, lai arī to neatzīst) sajauc pakāpienus un gandrīz nokrīt, tomēr notur līdzsvaru un prāto, ka amerikā viņš tirgoņbodi varētu iesūdzēt tiesā.