Kā Cirslītis stalažas iekaroja
Pēc moderatores ierosinājuma - pārpublicēju :)

Varētu jums pastāstīt par to, kā Cirslītis kaut kad starp četriem un pieciem rītā līda laukā pa logu, lai padzertu kafiju uz stalažām, kuras rotā Cirslīša mājas fasādi. Svaigs gaiss, tumsa, klusums, laternu gaismas, romaņķika - viss lieliski. Tikai Cirslītis no kāpelēšanas atradinājies, tāpēc, lienot atpakaļ savā alā, izbirdina uz stalažām savu kabatu saturu. Padomājis, ka lietu glābšanas pasākums var ietvert ložņāšanu gar svešiem logiem, Cirslītis nolemj šo operāciju neatlikt līdz rīta gaismai, kad modīsies dīkdienīgie pagalma kārtības uzraugi, un, izkāries pa logu, ar lukturīti apgaismo stalažas, meklējot vajadzīgo. Vajadzīgais atrodas, taču uz platformas vienu līmeni zemāk. Cirslītis vēlreiz izlien uz stalažām, taču pēkšņi atceras, ka viņam bail no augstuma (jāteic, ka atceras visnotaļ laicīgi), tāpēc mēģināt tikt galā ar grīļīgajām trepēm, kuras ved lejup, viņam nav nekādas vēlēšanās. Nu neko, cik vien klusu iespējams, Cirslītis lien atpakaļ savā mājoklī cerēdams, ka policija vēl nav izsaukta, un tik pat klusu slēdz vaļā durvis, lai raudzītu iekarot stalažas virzienā no apakšas uz augšu. Lejā Cirslīti gaida nepatīkams pārsteigums - notikuma vietai tuvākajā mājas spārnā trepju augšup nav. Doma par došanos atpakaļ, līšanu pa logu un grīļīgo ceļu lejup Cirslīti nevilina, tāpēc rodas ideja. Cirslītis uzmanīgi pavēro, vai visi logi vēl joprojām tumši un vai tuvumā nav kāda concerned citizen. Tumsa un klusums, īsts slēgtās zonas miers. Ne velti Cirslītis rajonu par Mazo Pripetu iesaucis. Ehh, Cirslītis saņemas, noglabā lukturīti kādā pret lietu izkrišanu drošā kabatā, izvēlas stabilāko no vertikālajām caurulēm un sāk rāpties pa to augšup, nevilšus atcerēdamies, cik lietderīgas bija Cirslīša bērnības izdarības ar kāpelēšanu kokos un rāpšanos metāla stabos. Ticis līdz vajadzīgajai platformai, Cirslītis piesardzīgi, tā, lai neiespīdinātu gaismu nevienā logā, ieslēdz lukturīti - jā, tepat viss ir. Izbirušie priekšmeti tiek ātri savākti, un pats Cirslītis klusiņām nošļūc lejup un aiztipina uz savu alu. Logi joprojām tumši, taču dzīvoklī stāvu zemāk dzirdami soļi. Cirslītis sastingst un saspicē ausis. Mierīgi soļi, cilvēks bez kādām aizdomām modies, lai uz darbu dotos. "Proņeslo," Cirslītis nodomā.

Action žanra un slimnīcas seriālu faniem par nožēlu gan jāpiebilst, ka darbība risinājās starp pirmo un otro stāvu, trijos platformu līmeņos, tāpēc patīkami satraucošā emergency noskaņa iet secen. Concerned citizen'iem par prieku jāpiebilst, ka pats Cirslītis, dzirdot kādu aiz loga pa stalažām rāpojam, ilgi nedomādams meklētu pec tuteņa un telepona.

Mācība? Nekad, nekad vairs nelīst uz stalažām... ar neiztukšotām kabatām.