Cirslīts domā - nu sākšu veselīgu dzīvesveidu! Aizskriešu līdz jūrai un lai vai tur kas - iešu celulītu peldināt ūdenī (laiks ~šis augusts). Aizskrien cirslīts apņēmīgi 5km līdz jūrai, bet apkārt tādi dramatiski mākoņi, apkārt neviena (kas radītu drošības sajūtu/uz ko būtu iespējams novelt vainu miziņu nosperšanas gadījumā), viļņi arī palieli. "Ai nē, tomēr citu gadu!" nolemj cirslīts un arī skrējienu neturpinādams filozofiskā apcerē trekinga soļa imitācijā (nu kā, dzirdēts tak, ka tas ir labāk kā skriešana :P) soļo mājup!
Apsveicinos ar ierašanos :)!