cirslīši mežā
savācās divas mašīnas ar draugiem, kuru vidū ir arī 3 sieviešu dzimuma cirslīši, un brauc uz mežu. kamēr vīrieši groziņos lasa mellenes [kas cirslīšiem liekas neierasti un dīvaini] cirslīši iet sēņot. jau iepriekšējā dienā sapņojuši kā salasīs gailenes, bekas un taisīs kopīgās vakariņas. divi no cirslīšiem sevi atzīst par rūdītiem sēņotājiem jau kopš bērnības. iet pa mežu, brien pa visādiem čūkslājiem, lec pa grāvjiem, bet sēņu nav. trešais cirslītis vēl iedomājies uz mežu atbraukt vaļējās zandalēs. salasa kopā apm. 20 sēnes [tiesa gan pārsvarā bekas], saprot, ka sēņu šajā mežā nav. kādu brīdi cirslīši sajūtas mazliet apmaldījušies, atrod 3 ceļu krustojumu, iet pa vienu ceļu, bet tas nekur neved. iet pa otru ceļu, pļāpā, meklē malā sēnes, pēkšņi viens cirslītis pagriež galvu un ierauga, ka apm 20m attālumā stāv mūsu auto, gandrīz jau garām pagājuši.
braucot ārā no meža cirslīši redz kā pa ceļa malu iet divi vīri ar vairākiem, lieliem, pilniem spaiņiem - kas spaiņos iekšā? protams, gailenes. daudz gaileņu.
cirslīši sajūtas nožēlojami un saprot, ka nav nekādi sēņotāji, bet vienkārši cirslīši.
aizbrauc visi uz ēstuvi un skumīgi pasūta sēņu mērci. pēc tam vīrieši brauc mājās ēst mellenes ar pienu, bet cirslīšiem nav nekā.