ābols no ābeles tālu nekrīt jeb - ja bērns ir cirslītis, tad arī tēvs bieži vien izrādās cirslīgs
Cirslītis dzīvojas pa laukiem, tēvs turpat pagrabā labo pirti. Cirslīša tēvs paaicina Cirslīti palīgos atpazīt vadiņu krāsas (tēvs ir daltoniķis), par abiem saštuko tos vadiņus kopā un pirts sāk strādāt. Cirslīts iziet ārā, pēc brītiņa skatās teleponā - atnākusi īsziņa. Tēvs: "pirts atkal strādā!"
Cirslītis nedaudz apmulst, dodas pie Tēva un jautā - nu kā tad tā, es tak biju klāt! Tēvs: Jā, zinu, es tik gribēju Tavai māsai un brālim nosūtīt.
Cirslīts paliek, galvu kasīdams - kā tad tas nākas? Nez, kā mēs viņam tai teleponā esam ierakstīti, jo vārdu burtus nu nekādi nevar sajaukt. Varbūt mēs esam ierakstīti kā Bērns nr.1, Bērns nr.2 un Bērns nr.3 - tā, lai secību nesajauktu?