temperatūra
droši vien daudziem ir lieliski cirslīštāsti iz bērnības, par slimošanu vai slimošanas imitēšanu.
tā nu vienreiz cirslītis bērnībā ļoti negribēja uz skolu iet. zināja, ka tad netiks arī uz kalnu ar citiem bērniem, bet nu tik un tā bija nolēmis paslimot. tā kā vienīgais attaisnojums uz skolu neiešanai varēja būt paaugstināta temperatūra, cirslītis, sapliķējis vaidziņus, lai sārtāki, knapi vilkdams kājas, dodas pie mammas pēc termometra. sēž virtuvē, mēra temperatūtu. apskatās ik pa laikam, bet kā nav tā nav vajadzīgo grādu. tieši šajā dienā cirslīšmājās pazudis ūdens. mamma pēdējo litru sagrabinājusi silda tējkannā kafijai. cirslīts pa kluso pie tējkannas klāt - paturēs termometru virs tvakiem. protams, temperatūra uzreiz uzkāpj līdz maksimumam, termometrs pārlūst un dzīvsudrabs iekrīt tējkannā.
cirslītis izmisis sēž un domā, kas būtu ļaunāk - atzīties, ko sadarījis vai ļaut mammai izdzert dzīvsudrabu. ja mamma uzzinātu par cirslīša izdarībām, turklāt nedabūtu kafiju, būtu nikna.
tā kā cirslītis tomēr ir labsirdīgs radījums, tad atzīstas. dabū brāzienu un tiek aizsūtīts uz skolu.
kopš tās reizes ir atklājis daudz efektīvāku un drošāku paņēmienu temperatūras 'paaugstināšanai'.