piecītis
Cirslītim atvaļinājums. Pagājš3dien baigā poha. Visu dienu nevar saņemties aizmīties uz veikalu pēc minerālūdens un pārtikas. Beigās ap 17iem saņemas un aizbrauc. Piekrāmē pilnu groziņu, izstāv visu garo darbdienas beigu rindu līdz kasei un ierauga uzrakstu, ka kkādu sasodītu tehnisku problēmu nevar maksāt ar karti. Cirslītim, protams, skaidras naudas nav. Cirslītis izkrāmē visu grozu, slēdz vaļā riteni un minās uz bankomātu. Izņem piecīti, brauc atpakaļ, krāmē atkal visus produktus grozā stāv vēlreiz rindā.
Pēc divām dienām, kad skaidrā nauda jau beigusies, stāv atkal tajā pašā veikalā rindā pēc cigaretēm. Atkal izstāv rindu, kad jau jāmaksā, konstatē, ka makā nav kartes. Cirslītis kaunīgi atstāj cigarešu paciņu un lavās no veikala laukā. Pēdējo reizi karti atceras redzējis, ņemot no tā bankomāta naudu. Aizmirsis tur.
Cirslīts zvana uz banku, pa vidu brīvdienas, karte būšot tikai 4dien [vakar]. Cirslīts dzīvo bez naudas, pa kapeikai aizņemas no draugiem, no mammas, krata ārā no krājkasītes [kurā parasti met vien un divsantīmniekus]. Šitā novilcis jau vairāk nekā nedēļu, bet dabūjis gan vīnu, gan sidru padzert, gan papīpēt, rīt laimīgs brauks no Salaspils un Rīgu pakaļ jaunajai kartei [par kuru jāmaksā 3.50ls], šovakar paskatās makā – a kas tur? Nē, ne jau karte, bet piecītis gan. Stāv jau kopš pagājušās nedēļas sākuma...