Cirslītis un dators
Cirslītis un dators, vārdu sakot. Izgāšanās garantēta.
Vārdu sakot, vienu vakaru cirslītis slēdz iekšā datoru, grib kārtējās muļķības cibā ieklabināt, bet interneta -  nava. Protams, tver klausuli, zvana tālumā esošam vīram pēc konsultācijas, un viņš liek cirslītim vienu mazu kastīti uz galda blakus datoram restartēt. Tā sakot, vienu vadiņu izraut, pāris minūtes nogaidīt un atkal iespraust atpakaļ. Tad vajadzētu visam iet, jo modēms tas esot. That simple.
Cirslītis klausa un izdara kā prasīts - bet mašiņš neiet ne lūdzams. Nu ko vēl viņš prot, pārrestartē kompi - virtuāle turpina rādīt figu!
Nu labi, kad nu tā, cirslītis zvanīs datorzēnam, cirslīšmājas interneta pārvaldniekam - lai viņš stāsta.

Cirslītis: Labvakar, man neiet internets!
Datorzēns: Jūsu mājas telefona numuru! Līguma numuru! Pieslēdzēja personas kodu!
C: Nava! Nava! Nava! Varbūt pēc adreses varam?
D: /neapmierināts/ Nu laaaabi. Tā, esat jūs mums. Man te uzrādās, ka viss kārtībā. Kādu versiju lietojat?
C: Eeem?
D: Vindauzs jums ir kāds?
C: /vaļsirdīgi, monitoru no abiem sāniem aplūkojot/ Nav ne jausmas un arī nezinu, kur to var apskatīties.
D: /griež pietiekami skaļi zobus, lai cirslītim auksts pa organismu ietu/ Labi, sākam visu no sākuma. Starta podziņu redzat?
C: /izbijies/ Redzu!
D: Kādā krāsā viņa ir?
C: /skaidri redz, ka podziņa ir pelēka ar smuku, krāsainām ziedlapiņām rotātu puķīti virsū, bet gan jau nav pareizi; baidās teikt; klusē/
D: /nīgri/ Varbūt tā ir pelēka?
C: /atviegloti/ Jā, jā, ir, ir pelēka!!!
D: Jauki, spiežam uz viņas, tad uz run, ierakstām ... /seko kaut kāda nezināma treju burtu kombinācija/, nu, kas tur rakstīts?
C: / dziļi atvieglots/ Vindauzs ekss pē!
D: Jauki. Modēmu mēģinājāt pārstartēt?
C: /viszinošā tonī/ Protams, daudzas reizes!
D: /indīgi/ Kā jūs to darījāt?
C: /vēl zinošāk/ Izrāvu vadiņu, brītiņu paturēju rokā un iespraudu atpakaļ!
D: /vēl indīgāk/ Kuru vadiņu?
C: /pavisam lepni/ Melno!
D: /biedējoši klusē/
C: /steigšus/ Nu to elektrības vadiņu, man visas gaismiņas nodzisa un pēc tam atkal iedegās!
D: Un nekā?
C: /solidarizējoties/ Nekā!
D: Dīvaini, atstājiet savu kontakttelefonu, tūlīt mūsu cilvēks ies tīklā un meklēs. Ar labvakaru!
Bet nu nav cirslītim miera, nav. Mazums, cik dienas tas cilvēks tanī tīklā ņemsies. Tak cirslītis jau ir vienās putās ap vadiņiem un podziņām cīnījies pusotru stundu, tad nu met lepnumu pie malas un zvana vīra draugam, arī datorzēnam pēc profesijas un sirds aicinājuma.
Viņš, protams, izklausās līksms, izdzirdot cirslīša pīkstošo help klausulē. Un visu garo penteri noklausījies, cirslītim tagad saka, nu tak tā nevarot būt, ka, pārstartējot mazo kastīti, nekas nenotiek. Lai tik sakot, kādas gaismiņas tur iedegās un kādas izdzisa.
Cirslītis sauc visas pēc kārtas, un pēkšņi abiem sanāk Gaismiņu Nesakritība. Uz cirslīša kastītes ir rakstīts pavisam kas cits, nekā uz tās jābūt rakstītam. Aizdomu pilnā balsī draugs cirslītim jautā, lēnām un uzmanīgi - gadījumā uz galda nav vēl kāda kastīte? Cirslītis ieskatās ciešāk - mans Dievs, tiešām, viņas ir divas, divas kastītes, tikai tā īstā ir lielāka, tāpēc uzreiz ar cirslītis viņu nepamanīja.
Epilogs, protams, laimīgs. Tač' cik tur tā darba to vadiņu izraut un atpakaļ iespraust!