Cirslītis lidostā
Cirslītis dodas ar rīta reisu uz Briseli. RIX no rīta pārbāzts ar cilvēkiem, reisi uz visām malām un gandrīz vienā un tajā pašā laikā (Cirslītim bīstama zona!!!). Cirslītis garajā check-in rindā ierauga vienu paziņu, pieet klāt, lai nav visa garā rinda jāizstāv.
- Kur dodies? prasa Cirslītis.
- Uz Kopenhāgenu.
- Ak, jā, Kopenhāgenā man dzīvo viena kolēģe. Es arī kādreiz domāju aizbraukt ciemos.
Un tā Cirslītis nomuld kādas minūtes 5, līdz pienāk viņa kārta rēgistrēties.
- Kur lidosiet? prasa lidostas personāla meitene.
- Uz Kopenhāgenu! atbild Cirslītis, iepriekšējās sarunas iespaidā.
- Dodiet pasi!... hmmm, neredzu jūs sarakstā. Neesat pa šo laiku mainījis uzvārdu?
Cirslītis jau ripina acis un pūš, ka atkal tas AirBatlic kaut ko saputrojis. Izvelk no kabatas mazu lapiņu, uz kuras pierakstīts rezervācijas numurs. Meitene ievada to datorā un nopriecājas:
- Ak, jā, redz, kur ir! Dodiet somas! Laimīgu ceļu!
Cirslītis paņem biļeti un pasi un dodas uz pasu kontroli. Pēkšņi no aizmugures dzird tuvojošos soļu dipoņu un izmisušas meitenes balsi: "Pagaidiet, pagaidiet, jūs taču zināt, ka lidojat uz Briseli, nevis Kopenhāgenu? Es jau jūsu somas aizsūtīju uz Briseli!"